PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 01. maijs

Ziedonis

1245.jpeg
Foto: Europeanhitradio.com
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabineti aprīļa vidū kļūs krietni tukšāki, jo apstiprinātais reorganizācijas plāns paredz samazināt darbinieku skaitu par ceturtdaļu. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kabineti aprīļa vidū kļūs krietni tukšāki, jo apstiprinātais reorganizācijas plāns paredz samazināt darbinieku skaitu par ceturtdaļu. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis norāda, ka ieplānotās reorganizācijas mērķis ir birokrātijas mazināšana un pārvaldes struktūras vienkāršošana. Taču Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājam Jānim Vētram ir aizdomas, ka, veicot augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu, paredzētā struktūra būs laba augsne "papīru bīdīšanai un no ministrijas nekas ārā netiks".

R. Ķīlis uzskata, ka reorganizācijas rezultātā ministrija kļūs par efektīvu, motivētu un uz rezultātiem orientētu institūciju, kas spēs īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Līdzšinējo deviņu departamentu vietā pēc optimizācijas darbosies seši. Neskatoties uz Rektoru padomes un Latvijas Studentu apvienības iepriekš paustajiem iebildumiem, jaunajā ministrijas struktūrā šobrīd patstāvīgais Augstākās izglītības departaments tiks saplūdināts ar Zinātnes tehnoloģiju un inovāciju departamentu. Savukārt nodaļu skaits saruks no 30 uz 2. Darbu pēc ierēdņu izvērtēšanas IZM nāksies zaudēt vismaz 50 cilvēkiem. Pēc neoficiālās informācijas zināms, ka visiem darbiniekiem līdz šīs nedēļas beigām jāiesniedz pašnovērtējums, vēsta laikraksts Diena.

"Augstākās izglītības un zinātnes departaments šajā shēmā ir nošķirts no Struktūrfondu un finanšu departamenta. Grūti stādīties priekšā, kā risinās jautājumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņu. Pastāv risks, ka jautājums tik viegli nekustēsies uz priekšu" pauž J. Vētra. Tiesa, atsevišķi šie departamenti darbojas arī šobrīd. Pozitīvi J. Vētra vērtē ieceri, ka līdzšinējo divu valsts sekretāra vietnieku pienākumus pildīs departamentu direktori. "Pieņemu, ka bez viņiem vispār varēja iztikt, bet, ja viņi veic dubultlomu un ir arī departamenta direktori, tad tam varētu arī piekrist," struktūru vērtē bijusī Valsts kancelejas vadītāja, tagadējā Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora vietas izpildītāja Gunta Veismane.