Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē tika runāts par pašreizējo situāciju pedagogu darba samaksas reformas īstenošanā. IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa apliecināja, ka kopējs mērķis ir pedagoga izglītībai, darba kvalitātei un lomai sabiedrībā adekvāts atalgojums, vēsta laikraksts Diena.

Viņa akcentēja, ka kā nozares politikas veidotājiem ir jāinteresējas arī par to, ko skolēni dara, kad pabeidz skolu. S. Liepiņa norādīja, ka kopējais iedzīvotāju skaits samazinās, arī šajā vecuma grupā.

Viņa vērsa uzmanību uz prasmēm, ko jaunieši iegūst skolā, un pauda satraukumu par kopējām demogrāfijas tendencēm, kā arī par jauniešu nodarbinātības un bezdarba līmeni. IZM valsts sekretāre sacīja, ka tas ir jautājums par izglītības kvalitāti, kuru jāskata kontekstā ar skolotāju atalgojumu, darba kvalitāti un sistēmas efektivitāti kopumā. S. Liepiņa sacīja, ka darba meklētāju rindās jauniešu īpatsvars ir 20%, bet nodarbinātajos tikai 8%.

Runājot par darba tirgus prognozēm, viņa norādīja, ka pieprasījums būs saistīts ar dabas zinātnēm, inženierzinātnēm, matemātiku, bet visās pārējās grupās būs pārpalikums.

Viena no tendencēm, kas parādot izglītības kvalitāti, esot tas, ka ir ļoti zemi matemātikas, dabaszinību zināšanu līmeņi pie kopējā beidzēju skaita. "Mēs principā redzam, ja mēs ko kardināli nemainām šajā izglītības kvalitātē, mēs ekonomikas izrāvienu nevarēsim realizēt, jo mums vienkārši nebūs kas strādā šajās nozarēs," atzina S. Liepiņa. Tādējādi darbaspēka piedāvājums jāpalielina tieši tehniskajās zinātnēs un matemātikā.

Viņa norādīja, ka 25,9% vidējās izglītības absolventu ir ar zemām vai ļoti zemām prasmēm dabaszinātnēs, matemātikā un svešvalodās.

Tikmēr komisijas priekšsēdētājas biedre Vineta Poriņa sacīja, ka ne tikai skolotāja profesionalitāte nosaka to, vai jaunietis būs gatavs darba tirgum, tas ietver arī tādas lietas kā izglītības standarts un citas. "Nevar visu uzlikt uz viena pedagoga pleciem," akcentēja deputāte.