Šis ir viens no secinājumiem, kas izskanēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) organizētajā starptautiskajā seminārā “Erasmus+ atbalsts e-prasmju attīstībai nodarbinātības veicināšanai”, kas notika 23. martā.

Seminārā pieredzē dalījās izglītības politikas veidotāji, skolu izglītības un profesionālās izglītības sektoru eksperti un biznesa vides pārstāvji no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas, Īslandes, Somijas un Horvātijas. 

“Erasmus+ programma sniedz plašas iespējas īstenot starptautiskus projektus dažādos izglītības līmeņos un formās, ne tikai radošā veidā iedzīvinot e-prasmes, bet arī pārņemot labo praksi no ārvalstu partneriem un apgūstot starpkultūru komunikāciju. Nozīmīgi, ka šajos izglītības jomas projektos var iesaistīties arī uzņēmēji, tādējādi sasaistot izglītību ar aktuālajām darba tirgus prasībām,” atzīst VIAA Eiropas Savienības Izglītības programmu departamenta direktore Ennata Kivriņa.

Rīgas Tehniskās universitātes pārstāve Karine Oganisjana sniedza ieskatu nākotnes tehnoloģijās un iepazīstināja ar  futurologu prognozētajām nākotnes profesijām, piemēram, vertikālo lauksaimnieku, ķermeņa daļu veidotāju un klimata kontrolieri. K. Oganisjana uzsvēra, ka nākotnes populārāko profesiju vidū ir daudzas, kas pieprasa augsta līmeņa tehnoloģiskās zināšanas.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone atklāja, ka 37% Eiropas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā nav apmierinošu digitālo prasmju, bet 13% šādu prasmju nav nemaz. M. Jākobsone arī atzina, ka, ieviešot  tādas  jaunās darba formas kā virtuālais birojs un elastīgais darbs, digitālās prasmes darbiniekiem kļūst par izšķirošu faktoru.

Tikmēr UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika vērsa uzmanību uz mediju un informācijas pratības nozīmi laikā, kad mediji ir kļuvuši par mūsu identitātes veidošanas sastāvdaļu un sniedz ne tikai informāciju, bet arī emocionālu pieredzi, informē VIAA  pārstāve Kristīne Keiča.

Malmes Universitātes (Zviedrija) profesors Tobiass Denskus savukārt uzsvēra, ka politikai un praksei vajadzētu iekļaut bērnu tiesības uz informāciju, izglītību, aizsardzību, privātumu un līdzdalību. Profesors arī atzina, ka mūsdienu jauniešu skatījums uz darbu ir atšķirīgs, ienākot tādiem darba veidiem kā zīmola veidošana sev pašam sociālajos tīklos.

Pieredzē par IKT un projektu izmantošanu mācību procesā dalījās Liepājas Raiņa 6. Vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, atklājot, ka mācību process skolā vērsts uz rezultātu.  Piemēram, skolēni svešvalodu nodarbībās tulko un dzimtajā valodā ierunā filmas par dabu, ko vēlāk dāvina pirmsskolas izglītības iestādēm. Tiek organizēti teletilti ar dažādām sadarbības valstīm un izmantotas dažādas citas radošas pieejas mācību procesam, lai skolēni būtu motivēti iesaistīties un paši meklēt nepieciešamās atbildes.