Skola2030 eksperti uzskata, ka mājasdarbiem nevajadzētu kļūt par pamata mācīšanas metodi jo tas sekmē skolēnu nevienlīdzību. “Tas nozīmē, ka tiem, kuriem mājās ir vecāki, kuri saprot tematu un kuriem ir laiks, būs labāks sniegums skolā, bet tā tam nevajadzētu būt,” stāsta Skola2030 mācību satura vadītāja Zane Oliņa, Ph.D.

Taču ikviens vecāks tiek aicināts atbalstīt savu bērnu mācībās vismaz trijos veidos:

1) izrādīt patiesu interesi par to, ko bērns ir iemācījies;

2) uzturēt viņā interesi par mācībām;

3) proaktīvi iesaistīties skolas dzīvē, apmeklējot vecāku sapulces un sarunājoties.

Lielākā daļa aptaujāto vecāku ir vienisprātis, ka viena no vecāku lomām ir nodrošināt bērniem papildu un interešu izglītību ārpus skolas. Tā, viņuprāt, palīdzētu nostiprināt skolā apgūto, kā arī saņemt to, kas skolā netiek mācīts, taču bērnu interesē. Ne mazāk svarīgi, kā uzskata vecāki, ir viņu loma, nodrošinot bērnu labjūtību, atbalstošu sociāli emocionālo vidi un ģimeni, kurā bērns var justies droši. Vecāki norāda, ka daudz labāk saprot, kas notiek skolā un ar viņu bērnu izaugsmi, ja regulāri uzklausa, iedziļinās un sarunājas ar saviem bērniem. Vecāki uzsver, ka formālu jautājumu vietā (“kā gāja?”) daudz noderīgāka ir patiesas intereses izrādīšana (“kā tu šodien juties?”) par to, kā bērns jūtas skolā, vai viņam ir klājies grūti un kā vecāks var palīdzēt.

Vecāki uzskata, ka līdz noteiktai robežai bērniem ir jāļauj kļūdīties, vienlaikus motivējot viņus tiekties uz sasniegumiem. Daudzu vecāku atbilžu vidū nav vienprātības par sniedzamo atbalstu pašā mācību procesā. Te vērojama viedokļu dažādība, gan paužot tādu, ka vecāks ir otrs skolotājs mājās, kurš palīdz apgūt klasē neapgūto, gan uzskatot, ka vecāks ir tikai atzīmju pārbaudītājs. Daži norāda, ka, redzot skolēna pārslodzi, dažkārt izpilda mājasdarbus vai projekta darbus viņu vietā. Starp šiem polārajiem viedokļiem ir arī tādi, kas uzskata, ka dažos priekšmetos vecākiem vairāk jāpalīdz, bet dažos tomēr jāpaļaujas uz skolas atbalsta sistēmu un iespējām iet uz papildu konsultācijām. Daļa vecāku norāda, ka dažkārt ir spiesti algot privātskolotājus, kas, viņuprāt, nav pieņemami, ja viņi maksā nodokļus.

Z. Oliņa uzsver – vecāku loma bērnu mācību procesā ir būtiska. Saņemtās atbildes uzrāda, ka vecāki ir gatavi iesaistīties, taču viņiem nav skaidrības, kā viņi var vai nevar ietekmēt skolas dzīvi. Līdz ar to skolai – ar savu vīziju, izglītības mērķiem, kā arī profesionālo skatījumu – būtu jākļūst par procesa vadītājiem sadarbības veicināšanā ar vecākiem, veidojot vienotu izpratni par sasniedzamajiem rezultātiem un piedāvājot veidu, kā atbalstu skolēniem sniegt.

Markuss Kozlinskis, Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases absolvents: “Ja skolēniem ir iespēja ietekmēt, ko mācīties, tas viņus ļoti motivē sasniegt savus mērķus. Skola ir vieta, kur var mācīties lietas, kas skolēnus interesē. Man ir vēlme mācīties un uzzināt kaut ko jaunu. To vēl vairāk nostiprinātu manu mērķu uzklausīšana un ieviešana mācību procesā. Bet tikpat labi mani motivē saskarsme ar skolotāju – viņa personība, viņa entuziasms, viņa viedums. Redzot, cik ļoti skolotājam rūp savs priekšmets, viņā ir kaut kas maģisks, un tu arī gribi paņemt no viņa vismaz zināšanu minimumu. Arī atzīmes ir bijis labs motivators mācīties, taču atzīmei ir jābūt kā mērinstrumentam, kas reprezentē apgūtās zināšanas, dod izpratni par to, kas vēl jāpilnveido, un pārliecību, ka temats ir apgūts. Tā kā nav skaidri definēti mērķi, par ko liek atzīmi, tad skolēni mēdz mācīties tikai uz ieskaiti vai kontroldarbu – tikai atzīmes nopelnīšanas nolūkā, kas nav pareizi.”

Everita Varslavāne, Ropažu vidusskolas un Ogres tehnikuma skolēna mamma: “Pētījums parādīja svarīgu lietu, par ko vecāki un skolotāji ikdienā domā, – kā bērnu motivēt. Un motivācija ir tajā, ka skolēns saskata jēgu tajā, ko viņš dara, un zina, kāpēc viņš dara. Brīdī, kad viņš ir sapratis, uz ko viņš iet, tad viņam ir arī motivācija mācīties, arī vispārizglītojošos priekšmetus, ne tikai tos, kas viņus interesē. Ko mēs kā vecāki varam darīt, lai palīdzētu? Pirmais ir sadarbība ar skolu un skolotājiem. Otra lieta, ko mēs ikdienā mēdzam aizmirst, ir runāt ar saviem bērniem – runāt par ikdienu, par to, no kurienes nāk nauda un kur tā paliek, stāstīt par savu profesiju. Trešā lieta, ko mēs kā vecāki varam palīdzēt, – meklēt un atrast informāciju, palīdzēt sagrupēt un izfiltrēt.”