PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2025. gada 15. maijs

Airita, Arita, Sofija, Taiga

11192.jpeg
Foto: Publicitātes foto / Communications & Strategies
Jau no 2014. gada 1. septembra skolās varētu sākt īstenot valstiskās audzināšanas programmu.

Līdz ar to būtu noteiktas obligātās prasības, kas izglītības iestādei būtu jāievēro, piemēram, kuri svētki ir jāsvin un kādus viesus skolas var aicināt. Pagaidām gan ir uzsākts darbs tikai pie projekta izstrādes, bet līdz šim šādu ideju atbalsta gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), gan citi, vēsta laikraksts Diena.

Programmu izglītības iestādēs nepieciešams īstenot, jo valstī ir jābūt vienotai sistēmai, lai stiprinātu skolēnu patriotismu un nacionālo identitāti. No tā ir atkarīgs, cik daudz cilvēku paliek Latvijā, cik godprātīgi ievēro likumus, maksā nodokļus un aizstāv valsts pamatvērtības, pastāstīja apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars. Kā risinājumu viņš piedāvā noteikt obligāto minimumu izglītības iestādēm, kas skolās būs jārealizē, un izstrādāt rekomendācijas, kam būtu ieteikuma raksturs. Piemēram, būtu noteikti obligātie svētku pasākumi un audzināšanas stundu temati skolās, valsts himnas un citu simbolu lietojuma kārtība, kā arī skolas viesu aicināšanas kārtība. Tāpat būs noteikts, kādu informāciju skolās drīkstēs izplatīt. "Nav normāli, ka skolēni tiek atbrīvoti no mācību stundām, lai apmeklētu 9. maija pasākumu. Ir jābūt regulējumam, kādos gadījumos to var darīt," sacīja R. Dzintars. Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča atzina, ka ir būtiski noteikt valstī obligāto valstiskās audzināšanas minimumu, lai visiem bērniem jebkurā Latvijas vietā būtu vienādas iespējas. Viņa gan norādīja, ka jau šobrīd ir izstrādāti metodiskie materiāli, bet ne visas skolas tos izmanto.

IZM valsts sekretāra vietniece Evija Papule atgādināja, ka nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamo papildu finansējumu. Arī J. Juhņēviča atzīmēja, ka problēma skolās ir tieši naudas trūkums. Līdz ar to, piemēram, Rīgā dzīvojošie bērni var aiziet uz muzejiem un iegūt visu informāciju, bet tie, kas dzīvo laukos, to nevar atļauties.