PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

10313.jpeg
Foto: highwaystarz / 123RF
Darba burtnīcu vietā skolotāji izmantos digitālos mācību līdzekļus un atgriezīsies pie rūtiņu burtnīcām.

To, ka šogad skolās skolotājiem būs atšķirīga pieeja mācību procesam, var apgalvot pilnīgi droši. Šāda situācija radīsies galvenokārt tāpēc, ka daļa skolotāju strādās ar darba burtnīcām gandrīz visos mācību priekšmetos, savukārt citi tās neizmantos nemaz. Speciālisti apgalvo, ka skolēnu sekmes tas neietekmēs – skolotājam jāprot mācību vielu pasniegt abējādi. Tiesa ir aizvien vairāk skolotāju, kuri no darba burtnīcām sāk atteikties finansiālu un arī citu iemeslu dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Gulbenes 2. vidusskolas skolēni darba burtnīcas 1. klasē varēs izmantot gandrīz visos mācību priekšmetos, stāsta skolas direktore Iveta Apine. Līdzīgi arī citās klasēs darba burtnīcas būs gan dabaszinībās, gan matemātikā un mūzikā, bet no 5. klases – svešvalodās. I. Apine norāda, ka neredz iemeslu, kāpēc lai tagad atteiktos no darba burtnīcu izmantošanas, ja pašvaldība spēj nodrošināt to iegādi. To izmantošana arī palīdz ieekonomēt laiku, ko skolēns var izmantot lietderīgāk, pildot citus uzdevumus, bet 1. klasē tas ir nepieciešams, jo skolēniem ir dažāds sagatavotības līmenis. Turpretī Jūrmalā sākumskolā Taurenītis 1. klasē bērni darba burtnīcas neizmantos. Skolas direktore Sarmīte Limba paskaidroja, ka viņa finanšu līdzekļus, ko pašvaldība atvēl darba burtnīcu iegādei, labāk izmanto ilgtermiņa ieguldījumos, piemēram, iegādājoties interaktīvās tāfeles. "Darba burtnīca faktiski ir derīga tikai vienam gadam, cena tām ir ļoti augsta, un to var izmantot tikai viens bērns. Pēc gada labākajā gadījumā šī burtnīca nonāk makulatūrā," skaidro S. Limba. Tieši tāpēc šogad bērni darba burtnīcu vietā pierakstus veiks parastajās burtnīcās un izmantos interaktivitātes iespējas. Direktore gan piebilst, ka darba burtnīcu izmantošana ir atkarīga no materiālā nodrošinājuma. Piemēram, ja visās klasēs būtu interaktīvā tāfele un bērnu skaits klasē nepārsniegtu 15 skolēnu, darba burtnīcas nebūtu vajadzīgas. Arī Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus norādīja, ka, izvērtējot darba burtnīcu lietderību, mazākajās klasēs to vietā izmantos parastās burtnīcas un interaktīvos mācību materiālus. "Atgriezīsimies atpakaļ pie diezgan senas sistēmas, kur bērni parastajās burtnīcās pārrakstīs matemātikas uzdevumus, tādā veidā trenējot rociņu, nevis ierakstīs tikai vienu ciparu," sacīja R. Markus.

Lai arī kāds būtu izvēlētais variants, katrā skolā norādīja, ka, ņemot vērā ierobežotos finanšu līdzekļus un sākto diskusiju, rūpīgi ir vērtēta darba burtnīcu lietderība un tas tiks darīts arī nākamajos gados, iespējams, atsakoties no to izmantošanas pavisam. Atsevišķās skolās kā risinājums tiek minēts darba burtnīcu un citu materiālu kopēšana, ko patlaban skarbi nosoda izdevniecību pārstāvji, norādot, ka tas ir autortiesību pārkāpums.