Tas nozīmē, ka ar laiku varētu samazināties mācību priekšmetu skaits, bet skolēnu reālās prasmes – pieaugt. Šāda iecere, iespējams, arī mainītu skolēnu slodzi. Patlaban gan nav pētījumu, vai pašreizējais skolēnu noslogojums ir pieņemams un atbilstošs mūsdienu prasībām, vēsta laikraksts Diena.

Uz citu Eiropas valstu fona Latvijā pamatskolas posmā ir visvairāk mācību priekšmetu – patlaban astoņpadsmit –, un katrā no tiem pedagogs vēlas piedāvāt maksimumu, kas skolēnam var būt par daudz, skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne. Ministrijas iecere ir mainīt izglītības valsts standartu un mācību programmu paraugus, koncentrējoties uz to, lai skolēns apgūst konkrētas kompetences, piemēram, spēju iegūt un apstrādāt informāciju. Tā gan nebūtu kāda konkrēta mācību priekšmeta skolotāja atbildība, bet šīs prasmes var attīstīt gan literatūras, gan matemātikas, gan vēstures un citās stundās. Ilgtermiņā tas nozīmētu mazāk mācību priekšmetu skaita ziņā, bet ne prasmju. I. Īvāne pagaidām gan nevarēja pateikt, no kuriem mācību priekšmetiem būtu jāatsakās, bet norādīja, ka tiks vērtēta citu Eiropas valstu pieredze.

Lai gan pagaidām konkrēta rīcības plāna nav un ir iezīmēta tikai ideja, izglītības iestāžu vadītāju vidū ministrijas plānam ir jūtams atbalsts; vairāki aptaujātie skolu direktori sacīja, ka jau tagad īsteno šādu pieeju. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Dementjevs norādīja, ka pati ideja nav jauna un uz tās arī balstās visa izglītības sistēma, piemēram, spēja pašam atrast informāciju, apstrādāt un izdarīt secinājumus, tomēr to vajadzētu nostiprināt arī izglītības standartos. Vienlaikus viņš atzina – ņemot vērā, ka plānam vēl nav konkrētu aprišu, grūti iedomāties, kāds tam būs rezultāts.

Pāreja uz kompetenču attīstīšanu netiešā veidā varētu ietekmēt arī skolēnu slodzi skolā. 36 mācību stundas vidusskolās un, piemēram, 34 mācību stundas 9. klasē ir patlaban maksimāli pieļaujamais stundu skaits nedēļā. Skolām, plānojot skolēnu noslodzi, ir jāņem vērā likumā noteiktās normas. Pēc I. Īvānes teiktā, šie nosacījumi gan nav mainīti, iespējams, kopš deviņdesmitajiem gadiem, tomēr ministrija pagaidām to arī neplāno darīt. Svarīgāk esot koncentrēties uz mācību saturu, un rezultātā netieši varētu mainīties arī skolēnu noslodze. Īpaša vērība jāpievērš arī darba organizācijai skolās, piemēram, domājot par skolēnu mājasdarbu daudzumu un to nozīmi, kā arī lielāku skolu autonomiju, izstrādājot mācību programmas.