PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 23. aprīlis

Georgs, Jurģis, Juris

5935.jpeg
Foto: 123RF
Latvijas skolēnu kompetence risināt problēmas savstarpējā sadarbībā kopumā ir nedaudz zemāka nekā vidēji Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD valstīs.

Tā liecina OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (The Programme for International Student Assessment - PISA) rezultāti.

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieks Andris Kangro šodien žurnālistiem skaidroja, ka šis ir unikāls pētījums, jo 32 pētījumā iekļautajās valstīs iepriekš netika novērtētas skolēnu spējas sadarboties. Šis pētījums ir daļa no 2015.gada pētījuma.

"Te galvenā ideja ir, ka skolēns, strādājot ar datoru, tiek iekļauts grupā ar citiem skolēniem. Viņiem tiek iedots uzdevums risināt kādu problēmu, piemēram, izveidot klases logo, vestibilā uzstādīt akvāriju utt. Šajā procesā skolēniem ir jāsadarbojas, jākomunicē, jāveic dialogs ar datoru. Šajā procesā skolēniem varbūt var iznākt arī kāds konflikts vai kas nesaprotams, tad tas arī jārisina, jāvērtē risinājums, varbūt kaut kas jāmaina, lai beigās panāktu problēmas risinājumus," pastāstīja A.Kangro.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi ir nedaudz zem OECD valstu grupas vidējiem sasniegumiem, norādīja A.Kangro. Igaunijas skolēnu sasniegumi ir vieni no labākajiem - viņi reitingā ir 6.vietā pasaulē, savukārt Krievija reitingā ir zem Latvijas, un vēl zemāk ir Lietuvas skolēnu vidējie sasniegumi.

Ļoti augstā līmenī uzdevumus atrisināja 4% Latvijas skolēnu, bet vidēji OECD šos uzdevumus ļoti augstā līmenī atrisināja 8% skolēnu.

A.Kangro skaidroja, ka, lai gan Latvijā korelācija starp skolēnu ģimenes sociālekonomisko stāvokli un viņa sniegumu pētījumā pastāv, tā nav tik izteikta kā citās valstīs. "Šajā pētījumā ir tā, ka, ja skolēnu ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis ir labāks, tad parasti rezultāti arī ir labāki, taču Latvijā šī korelācija nav tik izteikta - piederam pie valstīm, kur šī sakarība eksistē, bet ir mazāk izteikta," teica A.Kangro.

Zēnu un meiteņu starpā līdzīgi kā pētījumā par lasīšanu meitenes ir labākas problēmu risināšanā, savstarpēji sadarbojoties. "Protams, vēlamies rezultātus vienādākus," pauda A.Kangro, piebilstot, ka starpība starp zēnu un meiteņu sniegumu Latvijā ir viena no lielākajām. Liela rezultātu atšķirība ir arī Somijā. "Tas droši vien nav īsti labi," vērtēja A.Kangro.

Raugoties uz to, kādi ir vidējie sasniegumi skolēniem laukos, pilsētā un Rīgā, redzams, ka laukos vidēji ir zemāki sasniegumi, augstāki tie ir pilsētās, bet Rīgā - vēl augstāki. Arī iedalījumā pēc skolu tipiem sasniegumi ir līdzīgi kā citos pētījumos - valsts ģimnāzijās tie ir visaugstākie, tad seko ģimnāzijas, tad vidusskolas, tad pamatskolas. "Tas nenozīmē, ka mums nav izcilu pamatskolu, bet te ir runa par vidēji statistiskajiem rezultātiem," skaidroja pētnieks.

Mazākumtautību programmās un latviešu valodas programmās sasniegumi ir pilnīgi vienādi, teica pētnieks.

Pētījums liecina, ka sasniegumi ir atkarīgi arī no skolēnu attieksmēm. Tie skolēni, kas vairāk attiecas pozitīvi pret sadarbību, vairāk priecājas par citu sasniegumiem, attiecīgi arī uzrāda labākus rezultātus. Svarīgas ir arī savstarpējas attieksmes starp skolotāju un skolotājiem un starp skolēniem - ja skolēni izjūt vairāk pāridarījumus no citiem skolēniem, tad viņiem ir zemāki rezultāti, informē aģentūra LETA. Labāki rezultāti ir tad, ja no skolotājiem nāk atgriezeniskā saite. Arī piederības skolai sajūta veicina rezultātus, teica pētnieks.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka pētījuma rezultāti tika gaidīti ar ļoti lielu interesi. G.Catlaka ieskatā rezultāti ir ļoti interesanti. "Bez šaubām sadarbības prasme ir viena no būtiskākajām 21.gadsimtā. Man nebija liels pārsteigums šis rezultāts," teica G.Catlaks.

Viņš pauda, ka Latvijas skolēniem kopumā sagādā lielākas grūtības nestandarta uzdevumu risināšana, līdz ar to arī šie uzdevumi parāda, ka ir problēmas un nepieciešamība uzlabot skolēnu sniegumu.