PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

6394.jpeg
Foto: okssi68 / 123RF
Skolēnus atstāt uz otru gadu varēs tikai izņēmuma gadījumos, paredz šodien valdības pieņemtā kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām.

Noteikumi paredz, ka 1.-4.klasē un 10.-12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstās, savukārt no 5.līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārcels, ja ir ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās būs radušās problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam tiks noteikti papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināta iespēja kārtot pēcpārbaudījumus. Ja tomēr vērtējums gadā būs palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti būs jāizstrādā individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos - kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.

Noteikumi paredz - ja 10.-12.klasē būs saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola noteiks papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošinās iespēju kārtot pēcpārbaudījumus. Ja nebūs nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu būs jāapgūst pašam skolniekam pašizglītības formā. Uz otru gadu vidusskolā varēs palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nebūs iespējams saņemt gada vērtējumu.

Ja skolēns nebūs spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkstēs mācīties atkārtoti. Jaunie noteiktumi paredz noteikt, ka uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstās nekādā gadījumā.

Pētījumi rāda, ka atstāšanai uz otru gadu, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, ilgstošas slimošanas dēļ, ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz skolēnu un tā rada daudz vairāk problēmu nekā ir ieguvumu gan indivīdam, gan sabiedrībai, izmaiņas pamato Izglītības un zinātnes ministrija. Ja mācīšanās tiek organizēta atbilstoši skolēna dotībām un vajadzībām, tad katrs bērns varot sasniegt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos mērķus.