PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 28. februāris

Justs, Skaidra, Skaidrīte

9207.jpeg
Foto: oksun70 / 123RF
Skolotājs Latvijā vidēji strādā 1,11 slodzes, liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktie aprēķini.

Balstoties uz Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, LIZDA noskaidroja, ka skolotāju vidējā darba slodze valstī svārstās robežās no 0,63 līdz 1,52 slodzēm.

Mazākā vidējā slodze fiksēta skolotājiem Jaunpiebalgas novadā, savukārt lielākā darba slodze esot Ādažu novadā, informē ziņu aģentūra LETA.

Deviņu republikas pilsētu vidū vidējā skolotāju slodze ir 1,19. Nevienā no republikas pilsētām skolotāji vidēji nestrādā mazāk par vienu slodzi. Šo pilsētu vidū mazākā vidējā slodze ir skolotājiem Jelgavā, kur vidēji skolotājs strādā 1,13 slodzes, savukārt lielākā slodze ir Jēkabpilī, kur skolotāji vidēji strādā 1,28 slodzes.

Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums, izstrādājot jauno pedagogu darba samaksas modeli, bija sakārtot sistēmu, tostarp novēršot pedagogu pārslodzi.

LIZDA jauno pedagogu atalgojuma modeli ir nodēvējusi par brāķi.

LIZDA veiktie aprēķini liecina, ka gadījumā, ja pedagogu atalgojuma modelis tiks ieviests pašreizējā redakcijā, 56% skolu skolotāju jutīs algu samazinājumu.

Salīdzinot ar pašreizējo modeli Nauda seko skolēnam, no 651 vispārējās izglītības skolas algu apjoma samazinājumu izjustu 370 skolu pedagogi.

Arodbiedrības aprēķini liecina, ka skolotāju algas vidēji varētu sarukt no pavisam nelielas summas - 0,80 eiro - līdz pat 354 eiro. Lielākos zaudējumus varētu piedzīvot Cēsu pašvaldības skolu skolotāji, kuru zaudējumu amplitūda svārstās no 17 līdz minētajiem 354 eiro.