PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 18. aprīlis

Jadviga, Laura

9455.jpeg
Foto: ellenamani / 123RF
Ēdināšanas nosacījumu regulējums Igaunijā ir salīdzinoši piezemētāks un vienkāršāks. 

Tā ziņu aģentūrai LETA stāsta Latvijā un Igaunijā strādājošā ēdnīcu tīkla "Daily" īpašnieces SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Viņš norāda, ka Igaunijas skolu ēdināšanas nosacījumu regulējums nosaka tikai uzturam nepieciešamo kaloritāti un uzturvērtību. Regulējuma ieviešanā ir svarīgs gala rezultāts - kā prasīto nodrošina. "Igaunijā diezgan bieži pusdienās ir, piemēram, tikai zupa un saldais ēdiens vai zupa un salāti. Mēs jau ikdienā arī reti kad ēdam trīs ēdienus, jādomā par uzturvērtību, nevis primāri par ēdienu skaitu dienā vai iekļaujamiem produktiem."

Daudz lielāka loma šajā procesā Igaunijā ir gan pašvaldībai, gan skolai - gan vieni, gan otri var ietekmēt ēdināšanas nosacījumus skolā vai bērnudārzā, stāsta A.Kaugars.

Ēdināšanas nosacījumu regulējuma pieeja Igaunijā ir piezemētāka un vienkāršāka, bet tas ir saistīts arī finansējumu, atzīst A.Kaugars. Proti, Igaunijā gan bērnudārzā, gan skolā līdz 12.klasei ēdināšana tiek nodrošināta ar valsts līdzfinansējumu, bet vecākiem, ja arī ir jāpiemaksā, tad tie ir daži desmiti centu.

Bieži starpību starp valsts finansējumu un patiesajām ēdināšanas izmaksām sedz pašvaldība, atzīmē A.Kaugars. Ir skolas, kas izvēlas, piemēram, bioloģiskos produktus iekļaut ēdienkartē, bet tad tas ir skolas un/vai pašvaldības lēmums, ka par to īpaši tiek piemaksāts vai nu no vecāku, vai pašvaldības kabatas.

Jau vēstīts, ka lielākajai daļai skolu ēdinātāju ikdiena Latvijā pēc Veselības ministrijas (VM) grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.172 stāšanās spēkā šogad izvērsusies haotiski. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane skaidroja, ka haoss ikdienas darbā skolu ēdinātājiem galvenokārt ir tāpēc, ka ēdinātājiem uzreiz neizdodas pielāgoties jaunajai situācijai