Piektdien, 13.martā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās starptautiskā e-prasmju konference eSkills for Jobs 2015, kurā pulcējās starptautiska mēroga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares profesionāļi, e-prasmju politikas veidotāji, nozares uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

“Mūsu laikmets ir straujš. Tehnoloģijas un tehnika attīstās tik strauji kā vēl nekad. Mums ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru ne tikai starp mūsu e-prasmēm un zināšanām, bet panākt to, lai šīs mūsu prasmes attīstītos straujāk nekā tehnoloģijas. Tas ļautu mums kļūt par vadošajiem spēlētājiem Eiropā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā,” konferences eSkills for Jobs 2015 atklāšanā sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Konferencē tika secināts, ka jaunajiem speciālistiem e-prasmes būs jāprot pielietot dažādās profesijās.

Jau tuvākajos gados parādīsies pieprasījums pēc dažādu, tostarp arī jaunu profesiju speciālistiem. Par piemēru var minēt mobilo aplikāciju attīstītājus, digitālā mārketinga arhitektus, uzņēmumu datu arhitektus mākoņdatošanas pakalpojumu kontekstā, industriālo (biznesa) tīklu inženierus, medicīnas jomā izmantoto ierīču un iekārtu speciālistus, datu analītiķus, kiberdrošības analītiķus, patērētāju apmierinātības analītiķus, dažādu tīklu programmētājus. Visās šajās profesijās būs nepieciešamas gan IKT zināšanas, gan dažādu citu konkrēto biznesa jomu pārzināšana, informē konferences eSkills for Jobs 2015 organizatori.

Digitaleurope ģenerāldirektors Džons Higinss (John Higgins) uzsvēra, ka nākotnē cilvēkiem būs nepieciešamas e-prasmes, lai pretendētu uz visdažādākajām darbavietām. "Desmit gadu laikā santehniķi, zemnieki, nelielu veikalu īpašnieki, pat maiznieki un kurpnieki pievērsīsies digitālajām tehnoloģijām, piemēram, datu analīzei savā ikdienas dzīvē, lai uzlabotu darba efektivitāti," sacīja eksperts.

Pētījumu organizācijas Empirica vecākais pētniecības konsultants Tobiass Hūzings (Tobias Hüsing) konferencē norādīja, ka Eiropai būs jāsaskaras ar šķēršļiem attiecībā uz visaugstāk kvalificētajām IKT nozares darbavietām.

Vairāki vadošie pētnieki konferencē uzsvēra, ka IKT loma produktivitātes un dzīves līmeņa celšanā ir kritiski svarīga. Lielākais šķērslis IKTattīstībā ir digitālo prasmju trūkums. Kamēr pieprasījums pēc IKT ekspertiem katru gadu aug par apmēram 3%, jaunu IKT absolventu un prasmīgu IKT darbinieku skaits nepalielinās pietiekami strauji.

2020. gadā Eiropā varētu pietrūkt aptuveni 900 000 IKTspeciālistu. Tikmēr aptuveni 25 miljoniem eiropiešu pašlaik nav darba. Lai paaugstinātu digitālo prasmju līmeni jaunu cilvēku vidū, Eiropas Komisija ar sadarbības partneriem ir izveidojusi projektu Digitālās nodarbinātības lielā koalīcija (Grand Coalition for Digital Jobs).

Kampaņas e-Skills for Jobs 2014 ietvaros izdotajā e-prasmju Manifestā (The e-skills Manifesto) secināts, ka Eiropas valstis augstākajā izglītībā investē krietni mazāk nekā ASV vai Japāna. Kompānijas Economist Intelligence Unit (EIU) pētījums atklāj, ka ASV, Singapūra, Lielbritānija, Īrija un Dienvidkoreja pašlaik visveiksmīgāk attīsta IT talantus. EIU pētnieki uzskata, ka šo valstu panākumu atslēga slēpjas faktā, ka tās arvien palielina augstākās izglītības uzņemšanas kursu skaitu (īpaši jāizceļ zinātnes un inženierijas kursi). Tāpat šīs valstis saglabā augstas klases universitātes un tehnoloģiju institūtus, kas tehnoloģiju speciālistiem piedāvā ne tikai tehniskas, bet arī ar biznesu un menedžmentu saistītas zināšanas.

Konferences laikā tika atklāta Eiropas Komisijas (EK) informatīvā kampaņa un parakstīta Rīgas e-prasmju deklarācija.

Rīgas deklarācijas principi paredz apņemšanos vairāk un mērķtiecīgāk investēt digitālajās tehnoloģijās un e-prasmju apguvē, kā arī mazināt jauniešu bezdarbu Eiropā, izmantojot e-prasmes, un par prioritāti noteikt "21.gadsimta e-prasmju" politiku un praktisko ieviešanu.

Kampaņa e-Skills for Jobs 2015 notiek visā Eiropā, tās ietvaros valsts iestādes un privātās organizācijas kopīgi realizēs dažādas aktivitātes un pasākumus, akcentējot digitālās izglītības apguvi, mācību saturā plašāk izmantojot dažādus IKT risinājumus, kā arī iepazīstinās ar darba un karjeras iespējām Eiropā. Kampaņas mērķauditorija ir izglītības politikas veidotāji, IKT nozares līderi, IKT praktiķi un jaunieši, kā arī institūcijas, kas atbild par nodarbinātību.