Tā mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojusi šīs komisijas vadītāja Laimdota Straujuma. Par šādu bijušās Ministru prezidentes paziņojumu viņas vadītās komisijas deputāti ir pārsteigti.

Straujumas paziņojums sekojis pēc vakar Saeimā noraidītā priekšlikuma Vispārējās izglītības likumā nostiprināt Ministru kabineta tiesības noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē vai klašu grupā valsts un pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs vidējās izglītības pakāpē. Noraidītie grozījumi valdībai būtu devuši tiesības arī noteikt minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu minētajā izglītības līmenī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs.

Neskatoties uz L.Straujumas paziņojumu, par šādu ieceri komisijas locekļi neesot informēti.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Jānis Dombrava norādīja, ka konceptuāli ideja par vidusskolu posma nodošanu valsts pārziņā ir izskanējusi kādā no komisijas sēdēm, taču viņš neatceroties par kopīgu balsojumu par šādu iniciatīvu. Arī komisijas sekretārs Artis Rasmanis uzsvēra, ka viņam par šādu ieceri nekas nav zināms. "Esmu pārsteigts, šī man ir pirmā dzirdēšana," uz jautājumu par L.Straujumas ierakstu sociālajos tīklos atbildēja deputāts.

Komisijas loceklis Ints Dālderis sacīja, ka esošā situācija, kad skolas dibina pašvaldības, bet finansē valsts, ir sarežģīta, un tamdēļ nevarot nodrošināt kvalitāti un tās kontroli. Deputāts norādīja, ka kopēja balsojuma par šo ieceri komisijā vēl nav bijis, taču viņš atzina, ka par iniciatīvu vidusskolas nodot valsts pārziņā ir nepieciešams diskutēt.

Arī Saeimas deputāte Ilze Viņķele, kura arī ir šīs komisijas locekle, atzina, ka komisijā balsojuma par šādu ieceri nav bijis, taču deputāti par to konceptuāli diskutējuši. Atsaucoties uz Igaunijas veiksmīgo piemēru, valsts paspārnē pārņemot vidusskolas, I.Viņķele norādīja, ka pati šādu ieceri atbalsta, taču ir jādomā par rūpīgu lēmuma izstrādi.

Ar L.Straujumu patlaban nav izdevies sazināties.

Patlaban Izglītības likums izglītības iestāžu dibināšanas, reorganizācijas un likvidēšanas kārtības kontekstā nosaka, ka pašvaldību izglītības iestādes dibina, reorganizē un likvidē pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vai attiecīgās nozares ministriju un IZM. Savukārt Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai citas nozares ministra priekšlikuma var dibināt, reorganizēt un likvidēt valsts izglītības iestādes.