PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

cd20031e-1aff-4f06-9ed4-f264fe07d5f7.jpg
Foto: Reshot
Šajā akadēmiskajā gadā studējošo skaits Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

2018./2019.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst kopumā 80,4 tūkstoši studentu pretstatā 81,6 tūkstošiem studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā.

Vienlaikus statistikas pārvaldē atzīmēja, ka šajā akadēmiskajā gadā pirmo reizi kopš 2012.gada bija neliels kāpums uzņemto studentu skaitā. Šajā mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas sāka 27,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9% vairāk nekā gadu iepriekš, kad studijas sāka 27,1 tūkstotis studentu.

Tāpat statistikas pārvaldē informēja, ka no šajā akadēmiskajā gadā uzņemtajiem studentiem 15,4 tūkstoši jeb 55,8% ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55%) studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45% - par valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gadus, arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7%) izvēlējušies apgūt sociālās un humanitārās zinātnes - attiecīgi 9,6 un 2,2 tūkstoši. Vienlaikus 2018.gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur nedaudz - par 2,6% - pieauga uzņemto studentu skaits, tostarp informācijas tehnoloģiju un būvniecības jomās, kas allaž tiek atzītas par pieprasītākajām darba tirgū. Tikmēr arvien izteiktāka ir interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām, kurās uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8%, pavēstīja statistikas pārvaldē, informē aģentūra LETA.

2018./2019.akadēmiskajā gadā izmaiņas nav skārušas izglītības iestāžu skaitu - studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs, tostarp 29 augstskolās un 25 koledžās. Studentu skaits gada laikā ir samazinājies par 1,2 tūkstošiem, savukārt kopš 2015.gada - par 3,9 tūkstošiem. Visvairāk studentu nemainīgi studē sociālo un humanitāro zinātņu programmās, kuras kopumā apgūst 33,8 tūkstoši jeb 42% no kopējā studentu skaita, savukārt inženierzinātnes un dabas zinātnes - 24,6%. Laika gaitā ir pieaudzis arī studentu skaits veselības aprūpes programmās, kuras šajā akadēmiskajā gadā apgūst 12,5 tūkstoši jeb 15,6% no studentu kopskaita, un piecu gadu laikā kāpums ir par 16,5%.

Kopš 2010.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis teju divas reizes, atzīmēja statistikas pārvaldē, vienlaikus informējot, ka 2018.gadā augstāko izglītību ieguva 15,4 tūkstoši studentu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir par 5,3% vairāk. No tiem vairāk nekā trešdaļa jeb 5,6 tūkstoši ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās.

Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas). Šobrīd Latvijā studē 8,4 tūkstoši šādu studentu, kas ir par 11,7% vairāk nekā gadu iepriekš un par 60,8% vairāk nekā 2014.gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (51%) no šī studentu skaita iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu (65,9%) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,2 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.