PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

10200.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Latvijas Studentu apvienība (LSA) atzinīgi vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri palielināt budžeta vietu skaitu tehniskajās zinātnēs.

LSA tomēr norāda, ka svarīgi ir budžeta vietas saglabāt visiem studiju virzieniem un līmeņiem, informēja LSA pārstāvis Kristaps Osis.

Vakar, 24.maijā, notika izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska tikšanās ar LSA pārstāvjiem. Kā norāda LSA, viens no uzdevumiem premjera Māra Kučinska valdības deklarācijā ir  "trīs pīlāru" finansēšanas modelis, kur pirmais pīlārs balstās uz studiju un pētniecības bāzes finansējuma nodrošināšanu augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā, tostarp tiks palielināts budžeta vietu skaits valsts prioritārajos izglītības virzienos jeb tehniskajās nozarēs. K.Šadurskis esot minējis, ka IZM finansējumu budžeta studiju vietām pieprasīs kā jaunās politikas iniciatīvas, informē ziņu aģentūra LETA.

LSA tikšanās reizē uzsvēra, ka kopumā pozitīvi vērtē, ka tiek respektētas valsts noteiktās prioritārās studiju nozares, tomēr uzskata, ka valsts dotētās studiju vietas ir jānodrošina katrā no Ministru kabineta noteiktajiem studiju virzieniem un studiju līmeņiem, lai studēt gribētājiem - gan esošajiem studentiem, gan reflektantiem - nodrošinātu apmaksātas studijas Latvijā un iespēju izvēlēties savām zināšanām un vēlmēm atbilstošāko studiju jomu.

Tikšanās laikā runāts arī par augstskolu un koledžu finansēšanas kārtību. Kā norāda LSA, Augstskolu likums nosaka, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo studiju vietu skaitu augstākās izglītības iestādē nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. LSA ar IZM vienojās, ka ir nepieciešams pārskatīt kārtību, kādā līdz šim augstskolas un koledžas tika finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un definēt, kādus izglītības kvalitātes un pieejamības indikatorus būtu jāņem vērā.

Pie valdības rīcības plāna pasākumu darbības rezultātiem ir minēts, ka augstskolās no 2017.gada tiks sākts pārejas process uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rekomendēto atalgojuma skalu akadēmiskajam personālam, paredzot aptuveni 30% pieaugumu visiem amatiem, sākot no asistenta līdz profesoram, pieejamo papildu finanšu resursu ietvaros. Runājot par akadēmiskā personāla atalgojumu, LSA uzsvēra, ka šai iniciatīvai arīdzan nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem. Tika uzsvērts, ka no studentu skatpunkta radušās bažas, ka akadēmiskā personāla algu palielināšana varētu radīt lielākas studiju maksas vai liktu augstskolām taupīt uz citu izdevumu rēķina, kas mazinātu izglītības un pētniecības kvalitāti.

Ministrijas pārstāvji sniedza ieskatu arī Pasaules Bankas pētījumā par augstākās izglītības pārvaldības pilnveidi un augstākas izglītības modernizāciju, minot, ka jūnija beigās Pasaules Bankas eksperti, ņemot vērā Eiropas valstu praksi un kvalitātes standartus, izvērtēs Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Daugavpils Universitāti, Vidzemes Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Sporta un pedagoģijas akadēmiju. Pētījuma ietvaros tiks nodrošinātas arī ekspertu diskusijas un konsultācijas, kā arī tiks pētīta iepriekšminēto augstskolu pārvaldība gan no institucionālās pārvaldības, gan no finanšu aspekta, liekot uzsvaru uz mācībspēku ataudzi.

Tikšanās noslēdzās ar LSA valdes un K.Šadurska vienošanos turpmāk sadarboties augstākās izglītības un zinātnes jautājumos, kas skar studējošos.