PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2025. gada 04. maijs

Vijolīte, Viola, Vizbulīte

10136.jpeg
Foto: Publicitātes foto.
Esot lasīts arī par dažādiem brīnumrēķinātājiem, kuri prātā var sareizināt lielus skaitļus, izvilkt kvadrātsaknes, pašiem nezinot, kā viņi to dara.

"Esmu lasījis par cilvēkiem ar fenomenālu atmiņu, piemēram, cilvēkiem, kuri, pāršķirstot telefonu grāmatu, atceras visus numurus, pat kurš kurā lapā atrodams. Taču problēma tāda, ka pēc tam galvā dabūt kaut ko citu ir ļoti grūti, jo to grāmatu no galvas nevar dabūt ārā," stāsta matemātikas profesors, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andrejs Cibulis.

Savu studentu vidū Fizikas un matemātikas fakultātē Cibulis gan nav novērojis jauniešus ar kādām īpašām spējām. Olimpiāžu uzvarētāju nometnē Alfa, kur sabrauc vidusskolēni, gan gadījies sastapt talantīgus jauniešus. Tā kā profesoram pašam patīk āķīgi uzdevumi un matemātiskās spēles, reiz viņš izsludinājis prēmiju tam, kurš atrisinās uzdevumu, kuru pats nespējis atrisināt. Pieteicies viens puisis, kurš divas dienas būries, bet risinājumu atradis. Pārbaudot rezultātu, atklājies, ka jaunais cilvēks nav kļūdījies. Vēlāk gan viņa rezultātu uzlaboja kāds vācietis. Cibulis atklāj, ka prieks ar tādiem jauniešiem strādāt. Arī matemātikas olimpiādēs gadoties astotās klases skolēni, kuri bez grūtībām tiek galā ar vidusskolas uzdevumiem. Tikai, izvēloties studijas, viņi biežāk priekšroku dod datorzinātnēm, nevis matemātikai, kas ir perspektīvāka nozare ar lielākām iespējām, vēsta laikraksts Diena.

Lai gan tieši matemātika ir tā, kas cilvēkā attīsta kritisko domāšanu, kas ļauj vieglāk uztvert un saprast, cik kļūdaini un pavirši ir cilvēku spriedumi.

Pa pusei jokojot, pa pusei nopietni profesors arī atklāj kādu atziņu – to, lai cilvēks dzīvē būtu kaut cik veiksmīgs, nosaka trīs lietas: kādiem vecākiem viņš piedzimst, pie kā mācās un ar ko apprecas. Ar to viņš norāda, cik būtiski vecākiem un skolotājiem esot pievērst uzmanību šādiem īpašiem bērniem un dot iespēju attīstīt viņu spējas.