J. Jansons uzsvēra, ka mazākumtautību izglītības programmas apgūstošie skolēni tagad ir tiesiskas nevienlīdzības situācijā attiecībā pret tiem skolēniem, kuri apgūst izglītības programmas krievu valodā, jo šiem skolēniem patlaban ir iespēja valsts pārbaudījumus kārtot savā dzimtajā krievu valodā. Šādas iespējas, proti, eksāmenu kārtot poļu vai igauņu valodā tiem, kuri mācās attiecīgajās mazākumtautību izglītības iestādēs, nav.

Līdz ar to tiesībsarga ieskatā mainīt pastāvošo situāciju "ir tikai loģiski".

"Ja raugāmies uz bērnu, kuri ir piederīgi Latvijai, labākajām interesēm, tad nešaubīgi ir jāzina valsts valoda tādā līmenī, lai justos komforta līmenī valstī, kā arī vēlāk studējot augstskolā," sacīja J.Jansons. Viņš uzsvēra, ka nevienai mazākumtautībai nav aizliegts pilnveidot savu valodu un kultūru, taču te nav runas par izglītību. J.Jansons atzina, ka Latvija jau ir ļoti pretimnākoša attiecībā uz iespēju mācīties mazākumtautību skolās. Taču viņš norādīja, ka bez labām valsts valodas zināšanām ir grūti.

"Ja ir interese izglītoties Latvijā, tad būs ļoti grūti bez valsts valodas. Pats kā pasniedzējs saskāros ar to, ka tiem, kuri kārto eksāmenu krievu valodā, ir diezgan sarežģīti saprast profesionālo valodu augstākās izglītības līmenī," atminas J.Jansons.

Vērtējot to, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi kārtībā, kādā kārtojami valsts pārbaudījumi rada šādas ieceres pretiniekiem leģitīmu pamatu vērsties Satversmes tiesā, J.Jansons atbildēja noliedzoši.

"Pirmsšķietami tam neredz pamatu. Tie ir skolēnu pseidoaizstāvji - viņi nodara lielu ļaunumu bērniem un skolēniem. Ļaujiet bērniem dzīvot savu dzīvi Latvijā, kurai viņi ir piederīgi! Te nav jājauc nacionālā piederība, kultūra un valoda ar izglītības sistēmu," secināja tiesībsargs, piebilstot, ka šiem "pseidoaizstāvjiem" retorika pret eksāmenu kārtošanu valsts valodā vienkārši ir iespēja pievērst sev uzmanību. "Tā ir cīņa ar pseidoproblēmu - jau tagad vairums izvēlas kārtot eksāmenu latviski - viņi neizmanto noteikumos atrunāto iespēju kārtot valsts pārbaudījumu krievu valodā - tas liecina par to, ka šo jauniešu ģimenēm rūp dzīve šeit un bērna nākotne," teica J.Jansons.

Kā ziņots, skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu - latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos). Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu - latviešu vai krievu - izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.