Tāpat tiesībsargs aicina nodrošināt tiesisku, efektīvu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu valsts pārvaldes darbu.

Pērn tiesībsargs veica visaptverošu pētījumu par vardarbības pret bērniem izpratni un situāciju Latvijā, noskaidrojot skolēnu, vecāku un skolotāju viedokli par to, kas ir vardarbība pret bērnu, cik bieži un no kā bērni ir cietuši, kāda ir bijusi rīcība vardarbības gadījumā, informē ziņu aģentūra LETA.

Toreiz gandrīz puse bērnu atzina, ka ir izjutuši vardarbību pret sevi. Izplatītākās vardarbības pret bērnu formas bija smēķēšana bērna klātbūtnē, pazemošana vai kliegšana uz bērnu, draudēšana nodarīt bērnam fiziskas sāpes, iepļaukāšana, iedunkāšana, grūšana, iesišana vai iekniebšana, pēršana.

Saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un nacionālajiem tiesību aktiem ikvienam bērnam ir tiesības tikt pasargātam no visa veida vardarbības. Šīs tiesības ir absolūtas, tās nav pakļautas nekādiem ierobežojumiem un ir īstenojamas neatkarīgi no tā, kur bērns atrodas. Lai šīs tiesības īstenotu, valstī ir izstrādāts tiesību aizsardzības mehānisms, kurā katrai iesaistītajai personai - valstij, pašvaldībai, skolai, vecākiem un pašam bērnam - normatīvajos aktos ir noteikti pienākumi un atbildība par to nepildīšanu.

Normatīvajos aktos noteiktais bērnu tiesību aizsardzības standarts ir augsts, tomēr vardarbība pret bērniem joprojām ir plaši izplatīta. Tas liecina par trūkumiem normatīvo aktu piemērošanā, uzsvēra J.Jansons. Piemēram, kopš 2013.gada smēķēšana bērna klātbūtnē uzskatāma par fizisku vardarbību pret bērnu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par šo pārkāpumu ir paredzēta administratīvā atbildība. Tomēr pētījums rādījis, ka vairāk nekā puse bērnu tiek pakļauti tabakas dūmu iedarbībai. Izglītības likums nosaka izglītojamā tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs ir paredzēta administratīvā atbildība. Turklāt administratīvā atbildība par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu ir paredzēta ikvienai personai. Tomēr pētījums rāda, ka fiziska un emocionāla vardarbība izglītības iestādēs ir plaši izplatīta.

Tiesībsargs vairākkārt ir norādījis, ka pašvaldībai jāizstrādā uzvedības sociālās korekcijas programma katram bērnam, kurš izdarījis prettiesiskas darbības vai tādas darbības, kas nākotnē var novest pie prettiesiskas rīcības. Lai gan par izglītojamo drošības noteikumu pārkāpšanu izglītības iestādēs iestādes vadītājam un darbiniekiem ir paredzēta administratīvā atbildība, pašvaldību aptaujā noskaidrots, ka 2015.gadā pēc izglītības iestādes iniciatīvas uzvedības korekcijas programmas bērniem tika izstrādātas 69 pašvaldībās.

Ņemot vērā, ka Latvijā ir 119 pašvaldības, secināms, ka 50 pašvaldībās izglītības iestādes neziņo pašvaldībai par nepieciešamību bērnam izstrādāt uzvedības korekcijas programmu, kaut gan saskaņā ar normatīvo regulējumu izglītības iestādei ir pienākums ziņot pašvaldībai, ja bērna uzvedībā nav uzlabojumu pēc skolas vai bērnudārza veiktajiem atbalsta pasākumiem.

J.Jansona ieskatā minētie piemēri liecina, ka valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms nav efektīvs un konstatējami trūkumi bērnu tiesību aizsardzības subjektu rīcībā.

Tiesībsargs uzsvēra, ka 2016.gada februāra deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no valdības prioritātēm ir noteikts uzdevums pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsarga sadarbību cilvēktiesību un pamattiesību nodrošināšanas jautājumos, paredzot efektīvus tūlītējus aizsardzības mehānismus.