PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis

Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

11131.jpeg
Foto: Reinis Inkēns / Saeimas Kanceleja
Tiesībsargs prasa nodrošināt vienlīdzīgas iespējas stipendiju saņemšanai IZM un KM pārraudzībā esošās profesionālās izglītības iestādēs.

Kā aģentūra LETA uzzināja Tiesībsarga birojā, tiesībsargs Juris Jansons veicis pārbaudes lietu par stipendiju apmēru profesionālās izglītības iestādēs, konstatējot, ka stipendijas ir ļoti atšķirīgas, turklāt atkarīgas no tā, kuras ministrijas padotībā atrodas izglītības iestāde, nevis jaunieša sekmēm un iesaistes sociālajās aktivitātēs.

Pārbaudes lietā Jansons lūdza Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Kultūras ministriju (KM) sniegt papildu informāciju par iemesliem, kāpēc maksimālais paaugstinātās stipendijas apmērs ir tik atšķirīgs. Ministrijas skaidro, ka nevienlīdzība ir saistīta ar dažādo finansējuma apjomu, ko ministrijas saņem stipendijām.

J.Jansons norādīja, ka, analizējot situāciju, prātā nākot Džordža Orvela darba "Dzīvnieku ferma" atziņa par vienlīdzīgiem un vienlīdzīgākiem cilvēkiem vienādos un salīdzināmos apstākļos. Viņš pauda, ka divi jaunieši, no kuriem viens mācās KM padotībā esošā profesionālajā izglītības iestādē, otrs IZM padotības iestādē, turklāt abiem ir vienādi teicamas sekmes, saņem stipri atšķirīgu maksimālo paaugstināto stipendiju.

Tiesībsargs konstatēja, ka KM padotības iestādēs maksimālās stipendijas apjoms var būt pat trīs reizes mazāks nekā IZM padotības iestādēs. Piemēram, Jāņa Rozentāla mākslas skolā stipendijas apmērs ir 10-50 eiro mēnesī, bet Rīgas mākslas un mediju tehnikumā - 10-150 eiro mēnesī.

Tiesībsargs uzskata, ka izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas, jauniešiem ir jāparedz iespēja saņemt valstī noteikto maksimāli pieļaujamo paaugstināto stipendiju, jo minēto izglītības iestāžu izglītojamie vienlīdzīgi iegūst vidējo un profesionālo izglītību valsts dibinātajās izglītības iestādēs. J.Jansona ieskatā stipendiju mērķis ir motivēt, atbalstīt un iedrošināt audzēkņus, tādējādi bērni, kas saņem lielākas stipendijas, var mērķtiecīgi investēt savā profesionālajā pilnveidē. Turklāt būtisks ir fakts, ka izglītība ir viens no ilgtermiņa attīstības stūrakmeņiem un tā iekļauta Nacionālā attīstības plāna prioritāšu sarakstā, piebilda J.Jansons.

Tiesībsargs aicina KM rast iespēju nodrošināt paaugstināto stipendiju maksimālā apmērā savā padotībā esošo profesionālo izglītības iestāžu izglītojamajiem, lemjot par piešķirtā finansējuma sadalījumu pa apakšnozarēm. Vienlaikus J.Jansons atzinīgi vērtē KM plānoto ieceri stipendiju paaugstināšanu iekļaut savu prioritāšu sarakstā, sagatavojot politikas iniciatīvu pieprasījumu 2018. un turpmākajiem gadiem. Tādējādi tiks veicināta vienlīdzība paaugstināta apmēra stipendijas pieejamībā ikvienam izglītojamajam, kas iegūst izglītību profesionālās izglītības iestādēs.

Savukārt IZM tiek aicināta līdz 3.aprīlim sniegt priekšlikumus noteikumu par stipendijām pilnveidei, nosakot vienotu pieeju paaugstinātas stipendijas noteikšanā izglītības iestādēs, kas īsteno profesionālās izglītības programmas.