PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 21. aprīlis

Anastasija, Marģers

9390.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Privātajos fitnesa klubos lielākā daļa treneru nav sertificēti, tomēr pašlaik nav paredzēts administratīvs sods par strādāšanu sporta centrā bez atbilstoša sertifikāta.

To ir atklājis LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens, raksta portāls Delfi.lv.

Raidījums sazinājies ar virkni pazīstamāko klubu, sakot, ka meklē treneri, kas kādu jaunieti īsā laika posmā spētu sagatavot sacensībām Stipro skrējiens un dalībai fitnesa bikini konkursam. Visos klubos piedāvāti vairāki treneri, tomēr tikai atsevišķos gadījumos šie cilvēki atrodami sertificētu speciālistu sarakstā.

Kāda jauniete raidījumam atklājusi savu pieredzi - viņa ieraudzījusi kādas federācijas piedāvājumu dažos mēnešos sagatavot interesentus fitnesa sacensībām. Trīs mēnešus pirms tām viņai noteikta ļoti stingra diēta un treniņu plāns paredzējis 10 nodarbības nedēļā.

Pāris mēnešu laikā meitene zaudējusi aptuveni desmit kilogramus, bet tajā pašā laikā strauji samazinājies viņas enerģijas līmenis, koncentrēšanās līmenis, kā arī pārtrūcis menstruālais cikls. Gan šīm izmaiņām gan sūdzībām par muguras sāpēm treneri nav pievērsuši nekādu uzmanību.

Pēc sacensībām, kurās jauniete guvusi vērā ņemamus panākumus, nolemts strādāt uz muskuļu masas palielināšanu, tādēļ treneris licis "cilāt" smagākus svarus, kas vēl vairāk pastiprinājis muguras sāpes.

Jaunā sportiste nolēmusi pamest treniņus un vērsties pie ārsta. Veselības sakārtošana izvērtusies par ilgu un dārgu procesu, viņa stāsta.

"Aizliegtais paņēmiens" vēsta, ka populārākajos klubos tikai daži treneri katrā ir sertificēti. Uz šī fona izceļas Global fitness, kur treneru reģistrā atrodami seši no septiņiem speciālistiem, savukārt Olimpiskajā centrā raidījumam skaidrots, ka visi darbinieki, kas nav ieguvuši sertifikātu ir Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti - likums viņiem ļauj pēc pirmā kursa strādāt par treneriem.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Edgars Severs raidījumam pauž pārsteigumu par šādu situāciju, norādot, ka pašlaik ir izveidots publisks reģistrs, tomēr nav paredzēta administratīva atbildība par personu trenēšanu bez sertifikāta. Viņš pieļāva, ka nākamā gada pirmajā pusē kopā ar sporta nozares pārstāvjiem šī situācija tiks mainīta.

Sporta speciālistu sertifikācijas komisijas vadītājs Uldis Grāvītis secina, ka šāda situācija radusies, jo nav paredzēts sods. Viņš uzsver, ka visi aplūkotie klubi ir privāti, bet sporta skolās situācija ir sakārtota. Viņa vērtējumā "nedrīkst organizēt sporta klubu, ja nav attiecīgās izglītības", tāpat kā cilvēks bez farmaceita izglītības nevar vadīt aptieku.

Sporta ārste Sandra Rozenštoka atzīst, ka ikdienā sastopas ar pārmērīgas slodzes rezultātus, kā arī galējus gadījumus, kad treneri klientiem injicē dopingu.