Latvijā jauniešu skaits, kuri dzīvo ārpus ģimenes aprūpē, ar katru gadu pieaug, šobrīd tie ir teju 6000 jauniešu, kuriem pietrūkst ģimenes atbalsta (CSP, 2025). Pētījumi rāda, ka jaunieši no sociālā riska grupām nereti jau dzīves sākumā piedzīvo atstumtību – daudz biežāk sastopas ar vientulību, sociālo izolāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, grūtībām atrast darbu un cīņu ar mentālās veselības traucējumiem.  

Dati par Latvijas jauniešu izglītību, nodarbinātību un mentālās veselības izaicinājumiem rada pamatu satraukumam. 7200 jeb 9 % jauniešu vecumā no 16 līdz 19 gadiem nav reģistrēti nevienā mācību iestādē (CSP, 2024). Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs turpina pieaugt – Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka katrs desmitais jaunietis vecumā no 18 līdz 24 gadiem nemācās un nestrādā (CSP, 2023). Arvien vairāk jauniešu saskaras arī ar mentālās veselības izaicinājumiem: 15% pusaudžu cieš no psihiskās veselības traucējumiem, un pēdējā gada laikā trīskāršojies to jauniešu skaits, kuri nonāk slimnīcā paškaitējuma dēļ (BKUS, 2024). 

Šie skaitļi nav tikai statistika – tie ir mūsu bērni un jaunieši, kuri ik dienas saskaras ar pavisam reāliem izaicinājumiem. Aiz šiem procentiem slēpjas tūkstošiem jauniešu, kuri paliek bez izglītības, bez prasmēm par sevi parūpēties un bez skaidras nākotnes. 

Dāždi pētījumi un Mentor Latvia mentorprogramma rāda, ka mentoringam ir būtiska pozitīva ietekme uz jauniešu attīstību. Mentoringa pamatā ir attiecības, kurās nozīmīgu lomu spēlē mentors – pieaugušais, kas sniedz emocionālu un praktisku atbalstu, iedrošina un palīdz jaunietim noticēt sev. Arī Hārvarda Universitātes pētījumi apliecina – pat viena stabila un gādīga pieaugušā klātbūtne spēj būtiski uzlabot bērna un jaunieša spēju pārvarēt grūtības un veiksmīgāk integrēties sabiedrībā.* 

Lienes stāsts: no vientulības līdz iedvesmai 

“Kad man bija grūti, man ļoti palīdzēja tas, ka bija pieaugušais, kurš uzklausīja, kuram biju svarīga. Bez tā būtu bijis daudz sarežģītāk,” stāsta Liene, Mentor Latvia programmas dalībniece. 

Liene bērnību pavadīja audžuģimenē. Kad jauniete tika izņemta no ģimenes, viņai pietrūka motivācijas un skaidrības, kā tikt galā ar ikdienu. “Draugi manā vecumā domāja tikai par klubiņiem, bet es – par to, kā izdzīvot,” viņa atceras. Tieši tad viņas ceļš krustojās ar mentorprogrammu un brīvprātīgo mentori Agnesi. 

“Agnesi neinteresēja tikai formālās tikšanās. Viņa bija blakus. Mēs kopā braucām ar skrituļslidām, runājām, viņa pat pārsteidza mani ar kūku manā 16. dzimšanas dienā. Es pirmo reizi sapratu, ko nozīmē, ja kāds vienkārši ir tev blakus,” saka Liene. 

Šodien Liene ir jauna mamma, strādā bērnudārzā, studē un sapņo iestāties Zemessardzē. “Man vajag, lai caur asinīm rit zināšanas. Man vajadzēja pieaugt ātrāk. Bet neko neesmu pazaudējusi – tikai ieguvusi,” viņa saka ar mirdzošām acīm un pārliecību, ka nākotnē pati kļūs par mentori. 

Jauniešu skaits, kuri piesakās dalībai Mentor Latvia programmā, ar katru gadu pieaug, taču mentoru trūkst, īpaši vīriešu. Visvairāk tas jūtams reģionos, kur šobrīd vairāki jaunieši gaida, lai satiktu atbalstošu pieaugušo. Aicinām ikvienu apsvērt iespēju pieteikties par mentoru un ar savu personīgo ieguldījumu spēcināt jaunieti. 

“Esot mentoram, man ir bijusi iespēja pavērot sevi un apdomāt, cik labas izvēles es pats veicu, pirms būt par piemēru kādam citam,” saka Ivo, brīvprātīgais mentors. 

Mentors ir motivēts un atbalstošs pieaugušais (no 25 gadu vecuma), kurš nav jaunieša radinieks vai apmaksāts speciālists. Viņa loma ir kļūt par pozitīvu piemēru jaunietim, dalīties dzīves pieredzē, palīdzēt attīstīt prasmes un paplašināt redzesloku. Mentors darbojas brīvprātīgi, bez atalgojuma. 

Ko dara brīvprātīgais mentors: 

• Satiekas ar jaunieti vismaz 2x mēnesī. 
• Uzklausa, sarunājas un palīdz ikdienas situācijās. 
• Atbalsta un iedrošina apgūt jaunas lietas. 

Šis process ir savstarpēji bagātinošs – mentors iepazīst jauniešu domāšanu, dzīvesveidu un izaicinājumus, kā arī pats pilnveido sevi, iegūst jaunas prasmes un attīsta spēju iejusties dažādās situācijās. 

Matīss atdzīst: "Tas, ka esmu mentors, noteikti palīdz man pašam "savākties" un rādīt iespējami labāko sevis versiju. Visbeidzot tā dabiski kļūst par ikdienu. Katram no mums ir svarīgi apzināties, ka blakus ir kāds, uz kuru vari paļauties. Ja varu ieņemt šo lomu kādam gados jaunākam cilvēkam, esmu drošs, ka tas gan mums kopumā, gan arī netieši man pašam būs ar pozitīvu neto iznākumu."