PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

10283.jpeg
Foto: im_kenneth / 123RF
Prasmēm kritiski izvērtēt informāciju un analizēt masu mediju sniegto saturu ir izšķiroša nozīme.

Tas ir nepieciešams, lai sabiedrība spētu orientēties un dzīvot jēgpilni mūsdienu informācijas, mediju un komunikācijas vidē, šādu nostāju pauduši eksperti no vairāk nekā 25 UNESCO dalībvalstīm, kas pulcējās otrajā Eiropas Medijpratības un informācijpratības forumā Rīgā, kura laikā tika sagatavotas rekomendācijas par medijpratību un informācijpratību mainīgajā mediju un informācijas vidē, informē ziņu aģentūra LETA.

Notikušajā forumā tika analizēta sabiedrība informatīvajā vidē un tās vajadzības, meklējot atbildes uz jautājumiem, kādēļ cilvēki bieži izvairās vai noliedz informācijas esamību, kā cilvēki pieņem lēmumus, kā viņus uzrunāt un iesaistīt.

Rīgas rekomendācijas aicina UNESCO dalībvalstis un ieinteresētās puses, tostarp interneta un tehnoloģiju uzņēmumus, izglītotājus, bibliotekārus, žurnālistus, izdevējus, atzīt, ka medijpratība un informācijpratība ir dzīves kodols, kas var likt pamatus ilgtspējīgai attīstībai.

Foruma laikā tika uzsvērta nepieciešamība veidot plašāku digitālās industrijas iesaisti un ilgtspējīgu nacionālo politiku, lai nodrošinātu medijpratības un informācijpratības integrāciju formālajā, neformālajā un ikdienējā mācīšanās procesā.

Lai gan mūžizglītības pieeja medijpratības un informācijpratības veicināšanā ir būtiska jebkurā vecuma grupā, īpaši jāizceļ jauniešu auditorija. Veids, kādā jaunieši saņem informāciju, kļūst arvien haotiskāks - tie ir draugu ieteikumi, sociālo mediju ieraksti.

UNESCO īstenotā aptaujā 54% jauniešu atklāj, ka viņi nezina vai nav pārliecināti par savām zināšanām, kā internetā reaģēt, piemēram, uz radikāla un ekstrēma satura informāciju. Vairāk nekā puse jauniešu atzīst, ka naidpilna un radikāla informācija visbiežāk ir sastopama "Facebook", 14% to ir pamanījuši "Youtube", bet vismazāk tas konstatēts ziņu kanālos un "Twitter", attiecīgi 9% un 8%.

Eksperti foruma laikā daudzkārt uzsvēra, ka līdzās skolām un bibliotēkām dialogam ar mediju lietotājiem ir jānotiek arī individuālā līmenī. Starpkultūru un starpreliģiju dialoga trūkums medijos veicina dezinformāciju, stereotipus un bezjūtīgumu. Tāpēc medijpratības un informācijpratības apguvei ir jābūt integrētai izglītībā, balstoties uz empīrisko pieredzi.

Forumu rīkoja UNESCO Sekretariāts, Eiropas Komisija un Globālā alianse sadarbībai medijpratības un informācijpratības jomā (GAPMIL) sadarbībā ar Latvijas valdību. Tas bija veltīts medijpratībai un informācijpratībai Eiropā, risinot jautājumus par tiesiskas, caurskatāmas, atvērtas, drošas un iekļaujošas informatīvās vides nodrošināšanu.

Otrais Eiropas Medijpratības un informācijpratības forums Rīgā norisinājās no 27. līdz 29.jūnijam kā viena no galvenajām reģionālajām sagatavošanās sanāksmēm, tuvojoties Vispasaules GAPMIL nedēļas norisēm, Vispasaules Medijpratības un informācijpratības konferencei un pirmajai GAPMIL Ģenerālasamblejai, kas no 2016.gada 2.novembra līdz 5.novembrim notiks Sanpaulu, Brazīlijā.