Daudzi darba devēji aprobežojas ar prakses vietu piedāvāšanu un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu, vēsta laikraksts Diena.

Uzņēmēju arguments ir tāds, ka profesionālās izglītības sistēmas pamatuzdevums taču būtu sagatavot nozares prasībām atbilstošus darbiniekus, jo citādi – kāda jēga vispār no profesionālās izglītības sistēmas? To, ka profesionālā izglītība jāpilnveido, atzinis arī izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Jāpiebilst gan, ka sistēmas reformēšana, lai sekmētu darba devēju līdzdalību, aizsākās jau pirms vairākiem gadiem, kad valdības līmenī tika apstiprināta koncepcija Profesionālās izglītības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Par vēlamajiem reformu virzieniem viedokļi atšķiras, vienprātība valda vienīgi par to, ka profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem nav iespējams apgūt darba tirgum atbilstošas iemaņas tāpēc, ka novecojis materiāli tehniskais aprīkojums un trūkst mūsdienīgu tehnoloģiju.

Pat Latvijas Darba dēvēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone atzīst, ka uzņēmējiem jauno speciālistu apmācība gan subjektīvu, gan objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, jo "darba devēji nav izglītības iestādes, viņiem jādomā par sava biznesa attīstību un jaunu darbvietu radīšanu". Jāņem arī vērā vairāku uzņēmēju paustais viedoklis, ka stratēģiski pareizāk ir apmācīt jaunos darbiniekus, kuri uzņēmumam jau piesaistīti ar darba līgumu un veiksmīgas sadarbības gadījumā uzņēmumā strādās gadiem ilgi, nekā ieguldīt pūles profesionālās izglītības iestāžu programmu veidošanā, jo skolu absolventi varbūt vispār nenonāks Latvijas darba tirgū, bet aizbrauks strādāt uz Īriju vai kādu citu valsti.