Vai pašvaldību iztērētos līdzekļus varētu piedzīt no otrgadnieku ģimenēm? Likumdošana vidusskolā uz otru gadu atļauj atstāt tikai izņēmuma kārtā. Vai tiešām risinājums varētu būt samaksas piedziņa no nesekmīgo vidusskolēnu vecākiem, lai bērns mācību vielu varētu apgūt atkārtoti? Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vidusskolēnu nevar pārcelt nākamajā klasē, ja viņš ir nesekmīgs, līdz ar to skolēnu var atskaitīt no skolas pavisam, vēsta portāls Kasjauns.lv. Vēlreiz mācīties tajā pašā klasē jeb, kā tautā teic, palikt uz otru gadu vidusskolā drīkst tikai izņēmuma kārtā, proti, ja attaisnojamu kavējumu dēļ nav iespējams novērtēt viņa mācību sasniegumus un vērtējumi ir zemāki par 4 ballēm. Ja izglītojamais vispārējās vidējās izglītības pakāpē nav pārcelts nākamajā klasē, izglītojamo atskaita no izglītības iestādes. Lai turpinātu mācības, viņam pašizglītības veidā jāiegūst vērtējumi, kas nav zemāki par 4 ballēm. 

Neoficiāla informācija vēsta, ka uz otru gadu vidusskolā varēs atstāt tikai par samaksu, proti, par atkārtotu mācību procesu tajā pašā klasē sliņķu vecākiem nākšoties šķirties no pamatīgas naudas summas. Jāteic, nedz Izglītības un zinātnes ministrijā, nedz Izglītības kvalitātes valsts dienestā šādu faktu neapstiprina, vēstot, ka šāds projekts izstrādāts netiek. Taču viens ir skaidrs – skolu pedagogu domas par šādu iespēju ir atšķirīgas. Vieni no sliņķu vecākiem būtu gatavi pieprasīt naudu, citi būtu absolūti pret šādiem jauninājumiem. 

Lai gan Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka šāda projekta izstrāde nenotiek, jautājām vairākām vidusskolām, vai šāda iecere būtu atbalstāma, ja kas tāds tomēr tiktu ieviests. Lielākā daļa šādu ieceri neatbalstītu, taču ir pedagogi, kam ķēpāšanās ar slinkajiem un nesekmīgajiem skolēniem apnikusi, tāpēc prasība pēc samaksas, skolēnu atstājot uz otru gadu, šķiet pat ļoti atbalstāma. 

Rīgas 29. vidusskolas mācību pārzine stāsta, ka patlaban uz otru gadu vidusskolēnus neatstāj. Ja ir nesekmība, tad skolēnu vienkārši atskaita no mācību iestādes, taču, ja tiktu ieviestas izmaiņas, ka par mācīšanos tajā pašā klasē atkārtoti ir jāmaksā, tas, visticamāk, nedarbotos. “Pamatā nesekmīgie skolēni nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, un vecākiem vienkārši nebūtu naudas, ar ko samaksāt. Mūsu skolā ir viens atskaitītais, bet tas gan ir apmeklējuma dēļ.” 

Arī Rīgas 45. vidusskolas direktora vietniece Silvija Galviņa skeptiski skatās uz šādu ieceri. “Ja jau nevar nopirkt pat mācību materiālus, tad kā vēl varēs samaksāt par veselu mācību gadu? Šādi jaunumi nozīmētu vienīgi to, ka no dienas skolām aizietu vēl vairāk vidusskolēnu, izvēloties vakarskolas, vai tālmācību.” S. Galviņa atzīst, ka šajā mācību gadā bijuši divi no skolas atskaitītie vidusskolēni. 

Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms atzīst, ka sava loģika tajā būtu, taču tas neesot īsti reāli, jo vesela gada izmaksas skolēna izglītošanā nav mazas. “Korektāk būtu, ja šos nesekmīgos skolēnus tomēr atskaitītu no skolas. Ja jau sekmes ir nesekmīgas, tad viņiem tas nav vajadzīgs vai nav pa spēkam.” Viņš atzīst, ka samaksas prasīšana nebūtu korekta pret nesekmīgo bērnu vecākiem. Šogad Jelgavas 4. vidusskolā nav neviena atskaitīta vidusskolēna. Celms stāsta, ka skola nāk pretī skolēniem, dodot iespēju darbus nokārtot vasarā – pagarinātajā mācību gadā. 

Rīgas 19. vidusskolā gan šādu ieceri atbalstītu. Direktore Aina Balode stāsta: “Ja skolēnam tiek dota iespēja mācīties, bet viņš to nedara, tad par atkārtotu mācību gadu vecākiem tiešām vajadzētu maksāt.” Arī 19. vidusskolā šogad esot nesekmīgie vidusskolēni, taču precīzu skaitu direktore nesniedza. 

Lai gan par atstāšanu uz otru gadu pagaidām jāmaksā nav un, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtās informācijas, tas nenotiks arī nākotnē, valstij par skolēnu izglītošanu ir jāmaksā. “Vispārizglītojošajās skolās valstij viens izglītojamais gadā vidēji izmaksā 1037 eiro, turklāt uz katru izglītojamo Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina finansējumu mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei – 18,9 eiro. Kopā – vidēji 1056 eiro (mērķdotācija pedagogu algām un finansējums mācību līdzekļu un mācību literatūras iegādei). Uzturēšanas izdevumus sedz pašvaldība,” teic Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Keiča.