PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

10103.jpeg
Foto: Publicitātes foto.
1028 izglītības iestādes visā Latvijā savā īpašumā iegūst mācību procesa modernizēšanai nepieciešamas preces teju 1 miljona eiro vērtībā.

Izglītības atbalsta programma „Savai skolai” norisinājās no pagājušā gada 2.novembra līdz šī gada 7.februārim. Tās laikā iedzīvotāji, iepērkoties „Maxima Latvija” veikalos, saņēma uzlīmes, ko tālāk varēja novirzīt sevis izvēlētai izglītības iestādei tehniskā un materiālā nodrošinājuma uzlabošanai.

Kopumā programmā „Savai skolai” piedalījās 67% jeb 1028 mācību iestādes visā Latvijā, t.sk. vispārējās, vidējās, arodizglītības un pirmsskolas izglītības iestādes. „Maxima Latvija” klienti programmas laikā izglītības iestādēm nodeva vairāk nekā 8 miljonus uzlīmju, tādējādi programmai reģistrējušās skolas un bērnudārzi kopā saņems 106 143 dažādas preces, ko paši izvēlējās no piedāvāto preču kataloga.

Visvairāk uzlīmju programmas „Savai skolai” laikā sakrāja Rīgas Purvciema vidusskola (125 810 uzlīmes), Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola (82 030 uzlīmes) un Rīgas 96. vidusskola (66 680 uzlīmes). Savukārt visaktīvāk šajā programmā piedalījās Latgales reģiona izglītības iestādes -  83,2% no visām šī reģiona mācību iestādēm, iegūstot kopumā 21 507 preces. Otrs aktīvākais reģions bija Vidzeme, kur 79,3% reģiona mācību iestāžu piedalījās šajā programmā un ieguva kopumā 19 482 preces mācību procesa modernizēšanai.

Populārākās mācību iestāžu izvēlēto preču kategorijas ir kartes un globusi (kopumā izvēlētas 2674 preču vienības), tehnika (kopumā izvēlētas 2241 preču vienības) un kancelejas preces (kopumā izvēlētas 1329 preču vienības). Savukārt visbiežāk izvēlētās preces ir kinētiskās smiltis (990), globusi (824), printeri (667), sienas kartes „Latvijas daba” (602) un mūzikas centri (559).

„Šī akcija mūs ļoti mobilizēja kopīgam mērķim un bija emocionāls pasākums mums visiem. Mēs vēlējāmies daudzas no piedāvātajām akcijas precēm, bet sākotnēji iesaistījāmies tieši interaktīvās tāfeles dēļ, kuru šodien ar prieku arī saņemam. Mēs esam parēķinājuši, ka visas šīs akcijas laikā iegūtās lietas varētu iegūt vairāku gadu laikā, rūpīgi plānojot budžetu. Taču, pateicoties šai akcijai, mums izdevies tās iegūt jau tagad. Esam ļoti priecīgi par rezultātu un iespēju papildināt skolas inventāru - esam ieguvuši interaktīvo tāfeli, portatīvos datorus, planšetdatoru, videokameru, fotokameru, mūzikas centru, printeri, sporta inventāru u.c. mācībās noderīgas lietas,” par dalību programmā stāsta Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskolas direktore Renāte Linde.

Skolēni novērtē modernas mācību metodes

Moderna aprīkojuma un tehnoloģiju pieejamības nozīmi skolās pierāda arī „Maxima Latvija” veiktais pētījums, kurā piedalījās 3268 skolēni no visas Latvijas.  Pētījums liecina, ka 32% skolēnu visvieglāk mācību vielu uztver, klausoties skolotāja teiktajā, savukārt par otro ērtāko mācību vielas uztveres veidu uzskata video skatīšanos, ko atzīmē 24% respondentu. Toties 14% mācību vielu vislabāk uztver, veicot pierakstus, bet 11% - mācoties no prezentācijām. Tikai 9% norādījuši, ka mācību vielu labprāt apgūst, lasot grāmatas, bet 8% - pārrunājot to ar citiem skolēniem. 2% norādījuši citus variantus, kā interaktīvo spēļu un citu vizuālo materiālu izmantošanu mācību procesā.

Ja 1. - 4. klašu skolēnu vidū 17% aptaujāto apgūst mācību vielu, lasot grāmatas, tad 10. – 12. klasē tie ir vien 4% skolēnu, kas par ērtāko informācijas uztveres veidu uzskata grāmatu lasīšanu. Tāpat, skolēniem pieaugot, sarūk to skolēnu skaits, kas mācību vielu visvieglāk uztver, klausoties skolotāja teiktajā – no 44% respondentu 1. – 4. klašu grupā līdz 27% skolēnu 10. – 12. klašu grupā. Turpretī video skatīšanās visiecienītākā ir 5. – 9. klašu skolēnu grupā, kur šim informācijas apguves veidam priekšroku dod 28% skolēnu, kas ir par 10% vairāk nekā 1. – 4. klašu skolēnu vidū.