Uz izklāta sarkanā paklāja pie Saeimas nama sarunās ar deputātiem skolotāji vēlējās vēlreiz atgādināt par partiju priekšvēlēšanu solījumiem piešķirt adekvātu finansējumu jauna, godīga un izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai.

Pedagogu pikets noritēja mierīgi, bez starpgadījumiem. Protesta akcijā no dažādām Latvijas pilsētām sabraukušie skolotāji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem Apmaksāt visus izglītības un zinātnes darbinieku darba pienākumus!,  Kvalitatīva izglītība nav par velti!, Pieprasām Eiropas algas!, kā arī ik pa laikam tika izmantotas svilpes.

Pārsvarā aptaujātie piketētāji pauda neapmierinātību par katastrofāli nepietiekamo finansējumu, taču tika piesauktas arī tādas prasības kā visu papildus veicamo darbu uzskaite un apmaksa, veselības apdrošināšana, skolotāju algu diferenciācijas samazināšana, jaunu skolotāju piesaiste, izdienas pensijas nodrošināšana, kā arī īpaši sāpīgs daudziem skolotājiem šķita attieksmes jautājums.

Liepājas internāta pamatskolas skolotāja Solvita Kinša E-klasei pauda sašutumu par lielo darba apjomu, kas skolotājiem netiek apmaksāts: „Jaunajam pedagogam ir ļoti daudz jāgatavojas mācību stundām, lai viņš varētu kvalitatīvi strādāt. Sanāk, ka aptuveni 18 stundas nedēļā skolotājiem netiek apmaksātas. Arī burtnīcu labošana netiek apmaksāta. Ja latviešu valodas skolotājs burtnīcas labotu tik daudz, cik viņam maksā, tad par domrakstiem, kas ir rakstīti septembra pirmajās dienās, skolēni – labākajā gadījumā! – atzīmi saņemtu ap Ziemassvētkiem.”

Daudzi ir neapmierināti ar komunikācijas trūkumu izglītības darbinieku un valdības starpā. Kolkas pamatskolas psihologs Oļegs Nikiforovs uzskata, ka skolotāji netiek pietiekami uzklausīti: „Pirmkārt, jāmaina attieksme. Mēs vēlamies lai mūs dzirdētu, taču mūs pat nevēlas sadzirdēt. Valdība neprot runāt ar skolotājiem.” Tāpat vairāki skolotāji pauda neizpratni par birokrātiju, kas valda izglītības sistēmā.

Ogres novada Mazozolu skolas arodkomitejas priekšsēdētāja Ineta Dreimane pavēstīja, ka skolotāji jūtas aizvainoti gan atalgojuma, gan arī valdības attieksmes dēļ: „Mūsu algas ir pazemojošas. Ja no pirmā janvāra palielinās minimālo atalgojumu, tad mūsu algas būs tikai par 60 eiro lielākas, salīdzinot ar minimālo atalgojumu. Cik ilgi cilvēks var veldzēt slāpes no tukšas krūzes? Mēs, skolotāji, nedzīvojam, mēs cenšamies izdzīvot. Daudziem parādās izdegšanas sindroms, skolotāji cenšas piestrādāt citur. Modelis nauda seko skolēnam ir galīgi garām. Ir jāuzskaita visas tās stundas, ko skolotājam neapmaksā.” Arī I. Dreimane par problemātisku uzskata komunikācijas trūkumu: „Mēs netiekam sadzirdēti. Kad no mums prasa darbu, mēs esam ļoti svarīgi, bet, kad mēs kaut ko prasām, tad mūs neuzklausa. Kāpēc deputāti var nepildīt savus solījumus?”

Savukārt Jēkabpils 3.vidusskolas skolotājs Jānis Svilpe, kurš uz piketu bija atbraucis kopā ar kolēģēm, par galveno problēmu izglītības sistēmā uzskata algu aprēķinu un finansējuma sadalījumu: „Mēs jau visu mūžu strādājam, bet neko neesam sagaidījuši. Kādās kastās mūs jādala? Eiropā skolotāju algas aprēķina pēc viņu zinātniskajiem grādiem: bakalaurs, maģistrs, doktors. Mums kaut kādas kategorijas taisa! Varētu ieviest skolotāja palīgus, jaunākos palīgus, tālāk finansējumu aprēķinot pēc iegūtajiem zinātniskajiem grādiem. Mūsu skolā pusei skolotāju ir maģistra grāds, bet ko mēs par to saņemam?” Viņš E-klasei pastāstīja, ka izglītības sistēmā strādā vairāk nekā 30 gadus, taču šajā laikā nekas daudz nav mainījies: „Man ir pilns albums ar bildēm no piketiem. Naudas pietiek, viņi vienkārši negrib palielināt algu. Mēs to zinām, jo jau visu mūžu stāvam šādos piketos. Nevajag smieties par sabiedrības gudrāko daļu!” I. Svilpe arī aicināja politiķus pieturēties pie paustajiem priekšvēlēšanu solījumiem: „Mēs jau dažas valdības nometām. Vai mums būs jānāk arī šo valdību nomest, ja deputāti nepilda savus solījumus?”

Lai arī Jēkabpils skolotājs uzskata, ka steidzami jāpiesaista jauna skolotāju paaudze, pieredzējušo skolotāju vārdā viņš pauda gatavību kopīgiem spēkiem palīdzēt uzlabot visu izglītības sistēmu: „Mēs visu mūžu esam ieguldījuši izglītībā, lai audzinātu mūsu sabiedrību. Mēs jūs visus izskolojam! Mēs, gudrie, palīdzēsim valdībai, palīdzēsim visai izglītības sistēmai, jo mēs to varam!”

Piketa noslēgumā pie pedagogiem iznāca arī izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Viņa turpināja uzklausīt pedagogus vēl aptuveni 20 minūtes pēc protesta akcijas beigām.

Pēc tikšanās ar LIZDA valdi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece  žurnālistiem pavēstīja, ka ir gandarīta par tikšanos. Viņa arī norādīja, ka pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa nepieciešams konstruktīvs darbs starp LIZDA, Izglītības un zinātnes ministriju, ministri Mārīti Seili, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.