PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 19. marts

Jāzeps

Valdība piešķir 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītās skolotāju sagatavošanas programmai
Valdība piešķir 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītās skolotāju sagatavošanas programmai
Foto: pexels
Valdība šodien lēma piešķirt 2,2 miljonus eiro darba vidē balstītas skolotāju sagatavošanas programmai, kas paredz, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību kādā citā nozarē un sapratis, ka vēlas kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai papildus iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju, ziņo aģentūra LETA.

Valdība pauda atbalstu Eiropas Sociālā fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanai 2 288 176 eiro apmērā, lai īstenotu darba vidē balstītu otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu pedagoga profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Finansējumu iegūs, pārdalot naudu starp specifiskajiem atbalsta mērķiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā valdībai atklāja, ka jaunā studiju programma ir nozīmīga Latvijas tautsaimniecībai, jo tā nodrošinās kvalificētu speciālistu ātrāku nonākšanu darba tirgū, turklāt īpaši paverot iespēju profesionāļiem, mainot karjeru, pāriet uz pedagoga profesiju.

"Tas rada priekšrocības Latvijas pedagogu izglītības sistēmai Eiropas izglītības telpā. Viena no jaunās darba vidē balstītās studiju programmas stratēģiskajām prioritātēm ir pedagoga tēla veidošana," norāda IZM.

Jaunās studiju programmas pedagogu sagatavošanas pieeja balstīsies sekojošos principos:

  • publiskā un nevalstiskā sektora sadarbība,
  • vienota piesaistes komunikācija un atlase,
  • tikai budžeta vietas,
  • pieprasījums pēc budžeta finansējuma tiek veidots katru gadu,
  • vienota izglītības iestāžu un vakanču apzināšana,
  • vienota studiju programma, kas aptver visu Latviju.

Vienlaikus tiks nodrošināts papildu atbalsts jaunajiem pedagogiem un vienota pieeja kvantitatīvo un kvalitatīvo datu ieguvē.

Realizējot šo programmu, valdība īstenos pedagogu sagatavošanas izglītības programmu restartu, ceļot pedagoga profesijas prestižu, stiprinot pedagogu mentoru institūciju, turpinot īstenot pedagogu profesionālās attīstības stratēģiju un sniedzot atbalstu pedagogu sākotnējās izglītības attīstībai, informatīvajā ziņojumā valdībai uzsver IZM.

Vienlaikus ministrija ziņojumā pauž, ka jaunā darba vidē balstītā studiju programma, kas izstrādāta, Latvijas Universitātei (LU) sadarbojoties ar Daugavpils Universitāti (DU) un Liepājas Universitāti (LiepU), ir saņēmusi konceptuālu atbalstu no augstākās izglītības sektora pārstāvjiem, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas pārstāvjiem virknē tikšanos un diskusiju.

Jaunās studiju programmas kvalifikācijas gadā plānotas 100 budžeta vietas. Indikatīvi - 50 LU, 25 DU un 25 LiepU. Ja pieprasījums pēc studiju programmas būs lielāks par budžetu vietu skaitu, papildu vietas par reflektantu personīgo finansējumu netiks nodrošinātas.

Nodibinājuma "Iespējamā misija" 2018.gadā veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka, sākoties 2018./2019.mācību gadam, Latvijā bija 380 vispārizglītojošo izglītības iestāžu pedagogu vakances un visvairāk vakanču bija matemātikas, ķīmijas, fizikas, informātikas, angļu valodas un sākumskolas pedagogiem.

Savukārt IZM pērn veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 2019./2020.mācību gada sākumā kopā Latvijā bija ap 740 vakancēm izglītībā, no tām Rīgā aptuveni 361 vakance. Visvairāk vakanču bija pirmsskolas, matemātikas, sākumskolas, latviešu valodas un angļu valodas pedagogiem.

Katra mācību gada sākumā pieprasījums pēc noteiktu mācību priekšmetu pedagogiem atšķiras, taču saglabājas salīdzinoši augsts pieprasījums pēc dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju jomas mācību priekšmetu, kā arī valodas jomas mācību priekšmetu pedagogiem, skaidro ministrija. Un tas pamato nepieciešamību izstrādāt rīcības plānu STEM un valodu jomas pedagogu piesaistei.

Šobrīd par pedagogu var kļūt, absolvējot bakalaura studiju programmu, kas ilgst četrus gadus, vai arī pēc studiju pabeigšanas citā jomā, papildus absolvējot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu vai maģistra līmeņa studiju programmu, kas arī piešķir pedagoga kvalifikāciju. Kopskaitā 57 studiju programmas īsteno astoņas augstskolas.

Aģentūra LETA ziņo, ka IZM turpmāk jānodrošina atbilstošu grozījumu izstrādi un iesniegšanu Ministru kabinetā līdz 2020.gada 30.jūnijam par 2020./2021.akadēmiskajā gadā plānotajiem atbalsta pasākumiem un līdz 2021.gada 30.jūnijam - par 2021./2022.akadēmiskajā gadā plānotajiem pasākumiem.