PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 31. maijs

Alīda, Jūsma

10183.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Ar 1. janvāri spēkā stājas grozījumi Izglītības likumā, kas paredz iespēju valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosināja valdībai ļaut noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē, kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti atbalstīja ierosinājumu paredzēt Ministru kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs.

Priekšlikumu par Ministru kabineta kompetenci noteikt minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas 10.-12.klasēs iesniedza gan opozīcijas partijas, gan arī Latvijas Pašvaldību savienība.

Saeimas deputātu atbalstītais priekšlikums paredz, ka valdība noteiks minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs. Paredzēts, ka šos kritērijus izglītības iestādes dibinātājs ņems vērā, nosakot maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā.

Ja skola izpilda kvalitātes kritērijus, kas būs jāizstrādā Ministru kabinetam, tad pašvaldībai būs iespēja "piefinansēt trūkstošos" līdzekļus, kas nepieciešami pedagogu algām, lai nodrošinātu programmas īstenošanu. Šajā gadījumā no valsts budžeta tiktu maksāts par esošo bērnu skaitu klasē.

Sākotnēji jaunu normu īstenošanai bija paredzēts noteikt ne mazāk kā vienu gadu, bet ne vairāk kā divu gadu ilgu pārejas periodu. Pašvaldību pārstāvji šo termiņu vēlējās noteikt trīs gadus, bet deputāti vienojās īstenot jaunu regulējumu no 2020.gada 1.septembra, informē aģentūra LETA.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis iepriekš pauda, ka ar šādu regulējumu tiks radīta iespēja sakārtot vidusskolu tīklu, taču "vienlaikus paliek ļoti būtisks jautājums par pamatskolas 7.-9.klasi, jo patlaban daudzās izglītības iestādēs ir ļoti nopietnas problēmas". "Ceru, ka pašvaldības kā gādīgi un atbildīgi saimnieki novērtēs to, ka izglītības iestādes mērķis ir tomēr sniegt izglītību izglītojamajiem, nevis aizpildīt telpas un nodrošināt darbu apkalpojošajam personālam un pedagogiem," teica politiķis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis iepriekš intervijā raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka izglītības ministra piedāvājumu noteikt minimālo skolēnu skaitu ne vien vidusskolās, bet arī pamatskolās un sākumskolās nobremzējušas pašvaldības. Šajā kontekstā K.Šadurskis izteicies par iespēju pamest amatu, bet pašlaik šaubas ne par vienu ministru valdībā neesot, jo "mums ir jāstrādā", piebilda premjers.