PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 25. jūnijs

Maiga, Milija

2019_04_26_10-10-11_oskarsludvigs_web.jpg
Foto: Oskars Ludvigs
Lai pēc jaunās pamatizglītības programmas standartu ieviešanas varētu turpināt finansēt profesionāli orientētas skolas, tiks izstrādāti kritēriji, kuriem skolām būs jāseko, paziņojis Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

Viņš norādīja, ka līdz šim regulējumā nebija norādīti kritēriji, kuriem jāseko, lai saņemtu valsts finansējumu programmu īstenošanai, taču jaunajā likumprojektā tie ir nepieciešami, ziņo aģentūra LETA.

Lai iegūtu valsts finansējumu, izstrādājot izglītības programmu, skolām būtu jānorāda programmas mērķi un uzdevumi, kuriem turklāt vajadzētu būt atšķirīgiem no citām skolām, stāstīja Catlaks. Viņš arī minēja, ka profesionāli orientētajām programmām vajadzētu uzrādīt augstākus rezultātus nekā vidējā standartā definētos.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) žurnālistiem, kas piedalījās diskusijā starp Izglītības un zinātnes ministrijas un skolu pārstāvjiem, atzina, ka šobrīd ir 45 izglītības iestādes ar padziļinātu novirzienu, kuras saņem valsts finansējumu, bet ir vēl 83 skolas, kuras strādā ar savām licenzētām programmām. Arī šīs skolas pēc jauno kritēriju ieviešanas varēs pieteikties uz valsts finansējumu, tāpēc pastāv iespēja, ka finansējums kopumā varētu samazināties.

Šuplinska arī ziņojusi, ka līdzīgi kā ģimnāzijām, arī profesionāli orientētajām izglītības iestādēm būs trīs gadu periods, kura laikā tiks brīdināts par iespējamām novirzēm no kvalitātes kritērijiem. Tādējādi skolām būs iespēja izvērtēt, vai ir iespējams sasniegt izvirzītos kritērijus vai arī jādomā par vēl kādu citu finanšu līdzekli. Viņa arī minēja, ka viens no kritērijiem būs kvantitatīvais, kurā tiks noteikts, kā un cik lielā mērā skolēni un skolotāji tiek iesaistīti, kādi ir programmas rezultāti.

Šuplinska atzīmēja, ka programmu būs iespējams mainīt 25% apmērā kādā noteiktā mācību priekšmetā vai jomā triju gadu laikā.

Noslēgumā Šuplinska atklāja, ka skolu pārstāvji esot atbalstījuši iespēju, iestājoties skolā, veikt agrīno diagnosticēšanu, kurā noskaidros, vai bērnam piemīt konkrētajam novirzienam nepieciešamās īpašības.