PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 16. jūnijs

Justīne, Juta

5785.jpeg
Foto: stylephotographs / 123RF
Lai pašvaldības saņemtu valsts budžeta finansējumu vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, no 2020.gada 1.septembra vidusskolām būs jāizpilda noteikti kvalitātes kritēriji – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts.

Atalgojuma palielināšana pedagogiem ir ministrijas prioritāte, kam jāiet kopsolī ar augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanu ikvienā skolā. Ministrija uzsver, ka vidusskolai ir jāspēj jauniešiem sniegt tādas zināšanas, kas absolventiem nodrošina visplašākās studiju iespējas Latvijā un Eiropā. Tāpēc valsts finansējumam pedagogu algām jābūt tieši proporcionālam skolā sniegtajai izglītības kvalitātei.

Lai vidusskola varētu pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, Izglītības un zinātnes ministrija rosina noteikt kvalitātes kritērijus, kurus izpildot, vidusskola turpinās saņemt finansējumu nemainīgā apmērā arī tad, ja skolēnu skaits klasē vai klašu grupā būs mazāks par normatīvos noteikto.

Kvalitatīvie kritēriji

Galvenais instruments izglītības kvalitātes mērīšanai Latvijā ir akreditācijas process, kurā 20 izglītības kvalitātes vērtēšanas kritēriji sadalīti septiņās jomās. Jaunajos noteikumos kā būtiskākie izvirzīti pieci no kritērijiem - mācību saturs; mācīšanas kvalitāte; atbalsts mācību darba diferenciācijai; iekārtas un materiāltehniskie resursi; fiziskā vide un vides pieejamība. Šajās jomās vērtējums nevarēs būt zemāks par III kvalitātes vērtējuma līmeni.

Ļoti būtisks skolas kvalitāti apliecinošs kritērijs būs obligāto centralizēto eksāmenu indekss, kuram laika posmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 31. decembrim būs jābūt vienādam vai lielākam par 40 procentiem, līdz 2029. gada 31. decembrim pieaugot līdz 50 procentiem, bet 2031.gada 1.janvārī indeksam jāsasniedz 60 procentus.

Ministrija līdz kārtējā gada 15. augustam izvērtēs vispārējās izglītības iestādi un informēs skolu un pašvaldību par neatbilstību kvalitātes kritērijiem.

Valsts budžeta finansējumu pedagogu algām 100% apmērā saņem gan tās izglītības iestādes, kurās vidusskolas posmā tiek nodrošināta augsta izglītības kvalitāte un ir pietiekams skolēnu skaits, gan arī vidusskolas, kurā skolēnu skaits ir neliels, taču izglītības kvalitāte – augsta.

Citi nosacījumi ir skolām, kurās izglītības kvalitāte netiek nodrošināta. Ja vidusskolā ir pietiekams skolēnu skaits, bet netiek nodrošināta atbilstoša izglītības kvalitāte, pirmajā gadā finansējums tiek piešķirts pilnā apmērā, nākamajā gadā, joprojām neizpildoties kvalitātes kritērijiem – 50% apjomā, bet ja situācija arī trešajā gadā neuzlabojas, valsts finansējuma pedagogu algām tiek pārtraukts.

Ja izglītības iestādē vidusskolas posmā skolēnu skaits ir mazs un kvalitāte – zema, valsts finansējums pedagogu algām no 2020.gada 1.septembra netiek piešķirts.

Kvantitatīvie kritēriji

Plānots, ka valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības iestādēs skolēnu skaits kārtējā gada 1. septembri attiecīgajā klasē vai klašu grupā vidējās izglītības pakāpē ir šāds:

  • republikas pilsētās; Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu novados; novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir divas un vairāk pašvaldības padotībā esošas vidusskolas - vidusskolas klasē jābūt 22 vai 10.-12. klašu grupā – 120 skolēniem;
  • pārējos novados, novadu pilsētās (reģionālās nozīmes attīstības centros), kurās ir viena valsts ģimnāzija un viena vidusskola vai tikai viena vidusskola; kā arī valsts un privātās augstskolas vispārējās izglītības iestādē klasē 20 vai vidējās izglītības pakāpes klašu grupā – 54 skolēni;

Paredzēti arī atsevišķi izņēmuma gadījumi:

  • ja vispārējās izglītības iestāde īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, skolā vidējās izglītības pakāpes klasē ir 12 vai vidusskolas klašu grupā – 33 skolēni,
  • normatīvajos aktos noteiktajā pierobežas teritorijā, kas ir Eiropas Savienības ārējā sauszemes robeža, pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes (izņemot novadu pilsētu pašvaldības un privātās vispārējās izglītības iestādes), vidējās izglītības pakāpes klasē ir 8 vai 10.-12. klašu grupā – 22 skolēni.

Svarīgi uzsvērt, ka vispārējās izglītības iestāde, kurā vidusskolas posmā skolēnu skaits neatbildīs normatīvos noteiktajam, turpinās saņemt valsts budžeta finansējumu līdzšinējā apmērā, bet ar nosacījumu - ja skola nodrošina augstu izglītības kvalitāti. Tāpēc nevienai vidusskolai nevar būt bažu par savu pastāvēšanu nepietiekamā skolēnu skaita dēļ, ja vien izglītības kvalitāte ir augstā līmenī.

Viens no Eiropas izglītības sistēmas pamatprincipiem ir – nodrošināt līdzvērtīgas iespējas saņemt labu izglītību ikvienam bērnam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Tieši tāds ir valsts uzdevums. OECD PISA pētījumi rāda, ka Latvijā ir izcilas pasaules līmeņa skolas, bet ir arī tādas, kurās zināšanu līmenis ir vājš. Tāpēc pozitīvā ambīcija par augstāku centralizēto eksāmenu indeksu pēc 2030.gada ir stimuls un izaicinājums gan valstij kopumā, gan pašvaldībām un skolām, gan pašiem jauniešiem.