Tomēr 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai, liecina aptauja*. Latvijas valsts simtgades priekšvakarā, Samsung Skola nākotnei aicina rūpēties par valodas tīrību, un atgādina, ka veiksmīgai saziņai tiešsaistē svarīgi ievērot latviešu valodas pamatlikumus.

“Patlaban vairums ikdienas sarunu notiek rakstveidā. Samsung Skola nākotnei aptaujas dati rāda, ka 20% Latvijas jauniešu bieži sazinās internetā pat tad, ja konkrētajā brīdī atrodas vienā telpā. Viedtālrunis un dažādas lietotnes ļauj sazināties ātri, vienkārši un netraucējot apkārtējos. Tomēr dati atklāj, ka brīvā, ātrā un neviena nekontrolētā saziņa nereti nozīmē nevērīgāku gramatikas un pieturzīmju lietošanu. Tas, protams, attiecas ne tikai uz jauniešiem, bet arī uz pieaugušajiem,” saka Samsung Skola nākotnei iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

Aptauja liecina, ka 28% Latvijas jauniešu interneta vidē nepievērš uzmanību pareizrakstībai, pieturzīmju lietojumam un gramatikai, bet 10% atzinuši, ka internetā apzināti veido atšķirīgu komunikācijas stilu. Puse aptaujāto uzskata, ka savas domas digitālajā vidē daudz vieglāk ir paust, izmantojot emocijzīmes, attēlus vai video, nevis rakstot. “Tas, iespējams, izskaidro faktu, ka vairāk nekā 80% atzīst – interneta saziņā gadījušies pārpratumi, sarakste nav saprasta vai ir pārprasta,” piebilst E. Tamelīte.

“Mūsdienu tehnoloģiskajiem jauninājumiem ir būtiska nozīme valodas attīstībā, un tie paver lieliskas iespējas valodai dažādos virzienos. Latviešu valoda kopš 20.gs. 90. gadiem attīstās ļoti strauji, un lielā mērā to nosaka tieši interneta vides aktualitātes. Šīs straujās pārmaiņas nevajadzētu vērtēt negatīvi, bet gan uztvert kā objektīvu noteiktas komunikācijas vides attīstību. Pateicoties internetam un citiem mirkļsaziņas rīkiem, ir sākusi attīstīties neformālā rakstītā valoda, un līdz ar to parādās savdabīgi rakstības principi, piemēram, īpatnēja vārdu saīsināšana (vnk – ‘vienkārši’, tgd – ‘tagad’, plds – ‘paldies’ u.c.), vārdu rakstība atbilstoši izrunai (pac – ‘pats’, nau – ‘nav’, lācīc – ‘lācītis’ u.c.), burti bez latviešu diakritiskajām zīmēm (meza pile/ mezha piile ‘meža pīle’), lielo burtu un interpunkcijas zīmju izmantošana emociju paušanai ( PATĪK :) ;) ), anglismu pārdaudzums (okay, sorry, come on u.c.) un vēl daudzas citas īpatnības. Šie rakstības jaunievedumi palīdz taupīt laiku, dažkārt palīdz precīzāk izteikt domu, kā arī ļauj rakstītājam justies iederīgākam modernajā pasaulē,” saka Inta Urbanoviča, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas docente.

„Tomēr, modernizējot runāto un rakstīto valodas formu, mēs nedrīkstam ignorēt normas, tradīcijas un ieradumus, kas veido mūsu valodas pamatu. Ja mēs pazaudēsim latviešu valodas fonētiku, grafētiku, gramatiku, tad zudīs arī latviešu valoda un līdz ar to arī tauta. Rakstītā valoda vienmēr ir bijusi konservatīvāka un formālāka par runāto valodu, un tāpēc tieši rakstu formai ir liela nozīme valodas saglabāšanā un uzturēšanā. Mūsdienās personiskās atbildības trūkums internetā rada visatļautību ne tikai viedokļu formulēšanā, bet arī haosu rakstītajā valodā. Tas ir īpaši bīstami publiskajā telpā, jo tur katra uzrakstītā neatbilsme var strauji izplatīties un nomākt sen pieņemtu un izplatītu normu, radot apjukumu valodas lietotājos (piemēram, zina/zin, administrators/administrātors, manis dēļ/dēļ manis u.c.). Un mēs vairs nezinām, kā vajadzētu pareizi rakstīt, jo ikdienā rakstām, kā pagadās... Lai gan valoda mainās, svarīgi atcerēties, ka pareizrakstības un gramatikas likumus rakstu valodā, arī internetā, neviens vēl nav atcēlis, un šie likumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu veiksmīgāku saziņu sociālajā vidē – valodas likumi ir domāti, lai sazināties būtu vieglāk, nevis grūtāk,” uzsver I. Urbanoviča.

“Valoda mainās ne tikai tehnoloģiju ietekmē, to veido ikviens ikdienas notikums. Modernās pasaules lielākais izaicinājums valodai ir globalizācijas procesi. Intensīva dažādu kultūru mijiedarbība, dažu valodu dominēšana starptautiskajā saziņā ir globalizācijas procesa iezīmes, kas šodien liek daudz lielāku vērību pievērst tieši dzimtās valodas jautājumiem. Tāpēc svarīgi ir apzināties, ka tas kā tā attīstās ir tieši atkarīgs no mums – kā runājam, rakstām, cik atbildīgi pret to izturamies. Latviešu valoda – tā ir mūsu identitāte, tautas bagātība, stipras nācijas pamats un galvenais vienojošais valsts elements. Tā ir mūsu dzejas, tautasdziesmu un mūsu dziesmu svētku valoda. Lai to koptu, ir jāatceras par ikvienas valodas pamatlikumiem. Latviešu valoda nav iedomājama bez garumzīmēm, mīkstinājumiem un pieturzīmēm, kur tās paredzētas,” saka profesors Kārlis Šadurskis, Izglītības un zinātnes ministrs.

“Mirkļsaziņa kļuvusi par neatņemamu digitālā laikmeta dzīves sastāvdaļu, tomēr jāatceras, ka, tāpat kā klātienes saziņā, arī tiešsaistē jāievēro labas uzvedības normas jeb netiķete, cienot gan saziņas, gan valodas likumus,” saka E. Tamelīte.