Lai gan valsts demogrāfiskā situācija dabiski samazinājusi rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm, jautājums par to, ka bērniem joprojām nav vietas ne pašvaldības dibinātā, ne privātā bērnudārzā, paliek aktuāls, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības (LPPB) valdes priekšsēdētāja Daina Kājiņa Izglītības kvalitātes valsts dienesta sniegto informāciju par pieaugošo pieprasījumu pēc pirmsskolas izglītības programmu licencēšanu skaidroja ar to, ka šobrīd tam ir īstais laiks - valsts politika pašlaik ir vērsta uz to, ka gan pašvaldības, gan valsts piešķir savu finansējumu. Arī vecākiem rodas izvēles iespējas.

LPPB priekšsēdētāja norādīja, ka viena no esošajām pašvaldību attīstības tendencēm ir sadarbība ar privāto sektoru, kā tas notiek citur pasaulē, kur pašvaldība finansē bērna uzturēšanos un neiegulda līdzekļus būvniecībā.

"Turklāt tas ir tikai normāli, ja pašvaldību un privātie bērnudārzi ir tirgus dalībnieki un vecākiem ir izvēles iespējas. Tajā mirklī, kad visiem būs pietiekams bērnudārzu vietu skaits, iestāsies reāla konkurence, kas tikai vairos kvalitāti nozarē," uzskata D. Kājiņa.

Par bērnudārzu vietu deficītu runā jau aptuveni desmit gadus. Vēl pirms sešiem gadiem rindā uz bērnudārziem bija ap 7000 bērnu, kuriem šīs vietas nodrošinātas nebija, skaidroja D. Kājiņa.

Neskatoties uz to, ka aktuāls ir jautājums par bērnudārzu fizisko pieejamību un apliecināto vēlmi attīstīt un paplašināt privāto sektoru, tomēr jādomā arī par bērnudārzu kvalitātes kāpināšanu. D. Kājiņa norādīja, ka tam esot vairāki virzieni. Tie saturētu arī iekļaujošo izglītību, kas atvieglotu bērnu integrāciju vispārizglītojošās programmās. Tāpat būtu jādažādo pirmsskolu programmu apguves metodes, atbalstot autorprogrammu izstrādi, jo pašlaik dominē tikai paraugprogrammas.