"Mēs noteikti nāktu klajā ar rosinājumu pārskatīt sodu apmēru, lai sods par pārkāpumu būtu samērojams. Tāpat gribētu, lai varam piemērot sodu ne tikai skolas direktoram, bet arī skolotājiem atsevišķos gadījumos. Šobrīd Administratīvo pārkāpumu kodekss mums ļauj sodīt tikai skolas direktoru, tikai pēc viena panta mēs varam piemērot sodu arī skolotājam, tas ir par drošības pārkāpumiem," teica IKVD vadītāja.

Vienlaikus I. Juhņēviča uzsvēra, ka dienesta mērķis nav sodīt. Dienests vēlas risināt attiecīgās situācijas un būt drošs par to, ka turpmāk tādas neatkārtosies, vēsta ziņu portāls TVNET.

"Ne visos gadījumos piemērojam sodus, tie ir vien atsevišķi gadījumi. Kopumā gada laikā mēs izskatām vairāk nekā 600 sūdzību un" protams ne visas šīs 600 sūdzības apstiprinās, ne vienmēr ir kaut kas pārkāpts. Bet, ja mēs esam konstatējuši, ka skolā ir nepieciešami kādi uzlabojumi vai ir nepieciešams sakārtot kādus normatīvos aktus, mēs savā aktā skolai vienmēr uzdodam kaut ko darīt līdz konkrētam termiņam un tad pēc kāda laika mēs veicam tā saucamo pēcpārbaudi. Mēs tiešām pāraudām, vai skola ir veikusi tos pasākumus, ko mēs esam ieteikuši, vai nav. Ja skola nav reaģējusi un nav izpildījusi mūsu uzdoto, mēs skatāmies uz stingrākiem soda mēriem, lai varētu atrisināt attiecīgo situāciju," klāstīja dienesta vadītāja.