PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

9036.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Rīgā mācības ir sācis 16 gadus vecais bēglis no Afganistānas Kamrans Aijubi, kurš Latvijas izglītības sistēmā saskāries ar vairākām problēmām.

Natālijas Draudziņas vidusskolas direktors Pēteris Ševčenko paudis viedokli, ka Latvijas skolas nav gatavas darbam ar bēgļu bērniem. Kā skaidroja P. Ševčenko, Kamrana piemērs parādot to, ka vispirms bēgļus latviski jāskolo jau patvēruma meklētāju izmitināšanas centros. Viņš pieļāvis, ka drīz vien Latvijā ieradīsies daudzi bērni, kuri tāpat kā Kamrans nepratīs ne rakstīt, ne lasīt, informē ziņu aģentūra LETA.

Kamrans patlaban ir vienīgais bēgļa statusu ieguvušais patvēruma meklētājs, kurš skolojas latviešu plūsmas mācību iestādē. Jaunietis spēj sazināties tikai persiešu valodā, turklāt neprot ne rakstīt, ne lasīt. Skolā sākotnēji plānojuši bēglim dot vietu kādā no klasēm, taču tad sapratuši, ka jaunieša zināšanas neatbilst pat 1.klases līmenim, tāpēc tagad pedagoģe ar viņu strādā individuāli un māca latviešu valodas pamatus. Viņa cer, ka mācību noslēgumā jaunietis vismaz sadzīves līmenī spēs sazināties latviešu valodā.

Turklāt milzu problēmas sagādā arī kontaktēšanās, jo Latvijā ir ļoti maz persiešu valodas pratēju. Tagad ar lielām pūlēm ir izdevies sameklēt tulku, kurš prot persiešu valodu, taču, tā kā tulka pakalpojumus valsts vai pašvaldība neapmaksā, viņš var palīdzēt tikai tad, kad pašam ir brīvs laiks.

Kamrans skolas solā pavada vienu mācību stundu dienā. Valsts apmaksā mācību materiālus un pedagoga darbu. Nauda ir atvēlēta pusgadam, bet kas notiks tālāk, skolā nezina. Vēl gaidāmas Rīgas domes piemaksas par papildu latviešu valodas nodarbībām. Skolotāja gan atzīst, ka finansiāli izdevīgāk būtu pasniegt visai klasei.

Jaunietis kopā ar ģimeni savulaik dzīvojis vienā no Afganistānas reģioniem, kuru kontrolē talibi kaujinieki. Lai pasargātu dēlu no neizbēgamās rekrutēšanas, viņa tēvs pārdevis zemi un samaksājis kontrabandistiem, lai tie puiku aizved uz drošāku valsti. Par to, kā viņš nokļuvis līdz Latvijai, Kamrans nestāsta, vien akcentē, ka šeit jūtas droši un labi. "Es ar lielu prieku mācos latviešu valodu. Skolotāja ir laba, un viņa man daudz palīdz. Sākumā vispār bija grūti iejusties Latvijas dzīves ritmā. Tagad jau esmu pieradis, un man šeit patīk," sacīja jaunietis.