PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 26. maijs

Eduards, Edvards, Varis

12008.jpeg
Foto: Inspirestock / 123rf
Vidzemes reģiona pašvaldību vadītājiem nešķiet, ka pamatskolu skaits būtu nepamatoti liels un uzsver, ka pamatizglītība jānodrošina pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.

Tā, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pētījuma rezultātus, atzina aptaujātie pašvaldību vadītāji.

Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzskata, ka "pašvaldības uzdevums ir nodrošināt pamatizglītību maksimāli tuvu dzīvesvietai" un skolu slēgšana to ierobežotu, līdz ar to paskaidrojot, ka Madona teritoriālā ziņā ir viens no lielākajiem novadiem Latvijā, tāpēc no tā attālākajiem nostūriem līdz Madonas pilsētai var nākties mērot pat 40 kilometrus.

A.Lungevičs apliecināja, ka pašvaldība būtu gatava attiecīgi rīkoties, ja kāda no skolām sasniegtu "kritisko punktu", taču viņaprāt neviena no pašvaldības skolām tik tālu vēl nav nonākusi.

Tāpat novada vadītājs jautājumam par skolu slēgšanu saredz negatīvās puses, proti, paliks tukšas skolu ēkas, kuru labiekārtošanai ir ieguldīti pašvaldību līdzekļi, bet vietējiem iedzīvotājiem sniedzot vēstījumu, ka kādā no pagastiem nesaredz attīstības iespējas, veicinās cilvēku aizbraukšanu no laukiem.

Arī Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs noliedza, ka Balvu novadā varētu būt nepamatoti liels pamatskolu skaits un uzsvēra, ka vairākas no tām ir lielo skolu filiāles. Lai gan A.Pušpurs piebilda, ka vēl šogad viena no pamatskolām tika reorganizēta.

Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods izvairījās komentēt IZM secinājumus, sakot, ka, ja tiek veikti pētījumi, tad būtu jāatbrauc un jāveic izvērtējumi. Taču Līvānu novadā neviens IZM pārstāvis neesot bijis, informē aģentūra LETA.

Kā ziņots, tad "Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā" pirmajā starpatskaitē norādīts, ka 7.-9. klašu grupā vidējais skolēnu skaits ir 77. 175 skolās, kas ir 28% skolu, tas ir mazāks par 30, no tām pa vienai ir Rīgā (7. pamatskola) un Jūrmalā (vakara vidusskola). Citos reģionālajos centros šādas skolas ir Balvos un Krāslavā, kā arī vakara un neklātienes vidusskolas Saldū, Līvānos, Ludzā un Madonā.

"Fakts, ka tikai dažās pamatskolās iespējams nokomplektēt trīs paralēlklases, kas būtu nepieciešamais lielums, lai nodrošinātu slodzes un pienācīgu atalgojumu dabaszinātņu skolotājiem, būs nopietns arguments, lai tās reorganizētu par sākumskolām vai to filiālēm," teikts pētījumā.

Atsevišķās pilsētās, kur pamatskolas tika izveidotas tāpēc, ka valsts ģimnāzijās sākumskolēnu apmācība nebija paredzēta, tās nepieciešamības gadījumā varēs atkal integrēt ģimnāzijās, jo IZM šo ierobežojošo normu nākotnē neplāno uzturēt. Tikai lielajās pilsētās, dažās no kurām (īpaši Rīgā) joprojām tiek uzturēts nepamatoti liels mazo vidusskolu skaits, tās reorganizējot, iespējams pamatskolu skaita pieaugums, secināts pētījumā.