PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 28. februāris

Justs, Skaidra, Skaidrīte

8585.jpeg
Foto: tixti / 123RF
Pirmdien, dienā, kad Lietuvas skolu beidzēji kārtoja valsts eksāmenu lietuviešu valodā, notika mītiņš pret mazākumtautību skolu diskrimināciju.

Mītiņu pie Viļņas valdības ēkas rīkoja poļu un krievu skolu skolēnu vecāku organizācijas.

Vēl pirms tam Seimā notika Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas politiķu preses konference, kurā viņi pauda neapmierinātību ar "mazākumtautību skolu likvidēšanu", lai gan Izglītības un zinātnes ministrijas iecerētā reforma, kuras gaitā no rudens daudzas skolas var tikt likvidētas vai reorganizētas, skar visas Lietuvas vispārizglītojošās skolas, informē ziņu aģentūra LETA.

Saskaņā ar 2011.gadā pieņemto Izglītības likumu līdz šā gada 1.septembrim visas Lietuvas vidusskolas tiks pārveidotas vai nu par četru klašu ģimnāzijām, vai proģimnāzijām, vai pamatskolām. Lai gan reforma paredz arī atstāt tā dēvētās ilgās ģimnāzijas - no 1. līdz 12.klasei, izrādījies, ka tās var darboties vienīgi tajās apdzīvotajās vietās, kur ir tikai viena skola, tādēļ daļa no pilsētās esošajām mazākumtautību skolām vairs nevarēs mācīt 11. un 12.klašu skolēnus.

Pēc policijas aplēsēm, protesta akcijā piedalījās aptuveni tūkstoš cilvēku. Daudzi no viņiem turēja plakātus ar aicinājumiem "neaiztikt poļu skolas" un "aizstāvēt Lietuvas mazākumtautības". No tribīnes skanēja vētrainas runas lietuviešu, poļu un krievu valodā. Protestētāji pauda raizes, ka reformas dēļ īpaši apdraudētas esot četrpadsmit mazākumtautību skolas, un solīja jau šonedēļ rīkot vecāku un bērnu brīdinājuma streiku.

Kā, reaģējot uz šiem pārmetumiem, norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite, skolu reforma Lietuvā sākusies jau pirms desmit gadiem, bet skolas tiek apvienotas ne jau etnisku principu dēļ, bet gan tādēļ, ka tajās samazinās skolēnu skaits.

"Pēdējo desmit gadu laikā poļu skolās bērnu skaits sarucis par 48%, tādējādi reforma vienlīdz skar gan lietuviešu, gan poļu, gan krievu skolas. Daudzas no tām ir pārkārtojušās, bet galvenais [reformas] iemesls ir bērnu skaita samazināšanās skolās," viņa sacījusi.

Prezidente noraidījusi arī Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas priekšsēdētāja Valdemāra Tomaševska pārmetumus, ka uz mazākumtautību skolēniem valsts valodas eksāmenā tiek attiecināti tādi paši vērtēšanas kritēriji kā uz lietuviešu skolēniem, lai gan stundu skaits viņiem bijis daudz mazāks.

Viņa uzsvērusi, ka visi skolēni šobrīd liek vienādu lietuviešu valodas eksāmenu, taču vērtēšanas kritēriji viņiem tiks vienādoti tikai 2019.gadā, bet šobrīd mazākumtautību skolēniem noteikts pārejas posms ar atvieglotiem kritērijiem.

Valdības kanclera pirmais vietnieks Rimants Vaitkus mazākumtautību protestus nosaucis par politisku šovu, atgādinot, ka reformas gaitā likvidēt paredzēts arī daudzas lietuviešu skolas.