Pat tad, ja savā specialitātē darbu viņiem nav izdevies atrast, raksta avīze Daily Mail. Lai risinātu šo problēmu, iekšlietu ministrija vēlas tieši augstskolām uzkraut atbildību par tiem ārzemju studentiem, kuri pēc mācību beigšanas nepamet valsti, taču universitāšu un koledžu vadītāji apgalvo, ka šādas funkcijas nespēj uzņemties.
Britu augstskolām būs jākontrolē ārzemju studentu aizbraukšanu

Nelegālās imigrācijas jautājums beidzamo gadu laikā nonācis sabiedrības uzmanības epicentrā, un to, cik lielu uzmanību cilvēki pievērš šai problēmai, spilgti apliecināja nesenās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Tajās vērā ņemamus panākumus guva pret nelegālajiem imigrantiem noskaņotā Apvienotās Karalistes Neatkarības partija (UKIP). Uztraucoties par varas zaudēšanu nākamgad paredzētajās parlamenta vēlēšanās, sarosījušies arī konservatīvie. Iekšlietu ministre Terēza Meja (Theresa May) atgādinājusi, ka kopš 2011. gada valdība jau ieviesusi stingrāku kontroli izsniedzot studentu vīzas - gandrīz pilnībā izskausta situācija, kad jaunieši no ārzemēm (visvairāk tas attiecas uz Āzijas valstīm) ierodas Lielbritānijā, samaksājot par izziņu, ka apmeklēs kādus mācību kursus, bet patiesībā nemācās, bet gan meklē maz kvalificētu darbu vai pretendē uz sociālo pabalstu saņemšanu.
Nākamais solis būtu panākt, lai tie ārzemnieki, pēc kuriem nav pieprasījuma Lielbritānijas darba tirgū, pamestu valsti pēc studiju beigām, un T. Meja ierosinājusi, ka tas būtu jākontrolē augstskolām, kurās viņi studējuši. Iekšlietu ministre atgādinājusi, ka tieši universitātes un koledžas ir visvairāk ieinteresētas ārzemnieku piesaistīšanā un gūst no tā lielāko labumu. Daily Mail atgādina, ka britu un ES valstu studentiem maksimālā studiju maksa ir 9000 sterliņu mārciņu jeb mazliet vairāk nekā 11 000 eiro gadā, savukārt studentiem, kuri ieradušies no citām valstīm, var nākties maksāt pat trīs reizes vairāk.
Protams, ka augstskolas jau paudušas iebildumus pret šādu kārtību, turklāt to pārstāvjiem piekritis arī T. Mejas kolēģis ministru kabinetā, universitāšu lietu ministrs Deivids Villetss (David Willetts). Viņš uzsvēris, ka augstskolu rīcībā nav juridisku instrumentu, lai kontrolētu bijušo studentu pārvietošanos. "Viss, ko tās var darīt, izsniedzot studentam augstskolas diplomu, ir pieklājīgi painteresēties, kad viņi gatavojas atgriezties dzimtenē, un apjautāties, vai viņi jau rezervējuši biļetes mājupceļam. Augstskolu administrācijām taču nav tiesību piespiedu kārtā nogādāt absolventus lidostā. Turklāt visbiežāk mācības beidzas jūnijā, bet studentu vīza ir spēkā līdz augustam," skaidrojis D. Villetss. Arī vairāki citi konservatīvo partijas biedri skeptiski izteikušies par T. Mejas ierosinājumu, norādot, ka augstskolām varētu būt tikai neskaidra morālā atbildība par saviem absolventiem, taču pārvērst mācību iestādes par represīvām iestādēm nebūšot iespējams. Tiesa, panākt, lai augstskolas ciešāk sadarbojas ar imigrācijas dienestu, laicīgi tā darbiniekus brīdinot par jauniešiem, kuriem drīzumā beigsies studentu vīza, būtu iespējams.