PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 12. maijs

Ina, Ināra, Inārs, Valija

5939.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Dienvidāfrikas Republikā atbrīvošanās no aparteīda (tumšādaino iedzīvotāju segregācijas jeb nošķiršanas, kas tika realizēta no 1948. līdz 1994. gadam) joprojām norit samērā lēni. 

Laikraksts Christian Science Monitor raksta, ka tas skar arī izglītības sistēmu - tumšādainie valsts iedzīvotāji ir neapmierināti ar to, ka daudzās augsta līmeņa valsts skolās, kurās savulaik bija atļauts mācīties tikai baltajiem, mācības joprojām tiek organizētas vienīgi būru (afrikāneru) valodā, ko nepārvalda lielākā daļa tumšādaino iedzīvotāju.

"Skola, kurā mācās lielākoties baltie iedzīvotāji, tiek apsūdzēta par to, ka mēģina norobežoties no tumšādainajiem, izmantojot valodas politiku," raksta Christian Science Monitor, aprakstot situāciju, kāda pašlaik izveidojusies ap Fočvilas vidusskolu. Aparteīda gados tai bija "C modeļa" statuss, kas nozīmēja to, ka šajā skolā atļauts mācīties tikai privileģētajiem baltajiem iedzīvotājiem. Jāpiebilst, ka tajās bija labāki apstākļi, kvalificētāki pedagogi un rezultātā - iespējas saņemt labāku izglītību, nekā skolās, kas bija paredzētas tumšādainajiem. Kaut gan kopš aparteīda sistēmas likvidēšanas pagājuši jau gandrīz 20 gadi, atšķirība starp bijušajām "C modeļa" un tumšādainajiem dienvidafrikāņiem paredzētajām skolām joprojām saglabājas un tās ir diezgan izteiktas, uzsver Christian Science Monitor. 2009. gada statistikas dati (pēdējie, kas ir publiski pieejami) liecina, ka 93.7% no "C modeļa" skolu audzēkņiem spēja iegūt vidējo izglītību, savukārt skolās, kas bija paredzētas tumšādainajiem, šis skaitlis nepārsniedz 52,9%.

Tādēļ nav pārsteigums, ka Fočvilas tumšādainie iedzīvotāji labprāt sūtītu savus bērnus tieši bijušajā "C modeļa" skolā, kurā vidēji ir viens kvalificēts pedagogs uz 29 skolēniem (cita modeļa valsts skolās - vidēji viens skolotājs uz 45 skolēniem). Taču daudziem tas nav iespējams, jo šī skola aizstāv savas tiesības mācības organizēt būru valodā, kuru lielākā daļa tumšādaino nepārvalda. "Skolas darbinieki ir atteikušies ar bērniem vai viņu vecākiem runāt angliski, tādēļ tumšādainajiem skolēniem šajā skolā faktiski liegts mācīties. Mēs to uzskatām par diskrimināciju, kas tiek realizēta, izmantojot valodas politiku," skaidrojis cilvēktiesību aizstāvju grupas Section 27 jurists Nikijs Šteins (Nikki Stein), kurš tumšādaino Fočvilas iedzīvotāju vārdā iesniedzis tiesā prasību, mudinot likt skolas administrācijai par pienākumu mācības organizēt arī angļu valodā. Viņš norādījis, ka tikai 89 no 841 šīs skolas audzēkņiem ir tumšādainie - tātad mazliet vairāk par 10%. Pašā pilsētā demogrāfiskā situācija gan ir pilnīgi pretēja - tajā dzīvo 86,5% tumšādaino un tikai 11,8% balto. N. Steins skaidrojis, ka pilsētā esot vēl divas skolas, kas ir pārpildītas, tādēļ daudzi tumšādaino iedzīvotāju bērni ir spiesti ik dienas mērot vairāk nekā 20 kilometrus garo ceļu līdz Kārltonvilas pilsētai. "Būtu taču daudz labāk, ja viņiem tiktu dota iespēja kvalitatīvu izglītību iegūt pašu pilsētā," uzsvēris advokāts, kurš gan nav prognozējis, kad varētu būt gaidāms spriedums šajā lietā un kāds tas varētu būt.