Tas nereti sagādā raizes tām ģimenēm, kurām nākas mainīt dzīvesvietu. Savukārt augstskolās pasniedzējiem dotas plašas pilnvaras izvēlēties kritērijus, pēc kādiem vērtēt studentu zināšanas, raksta radiostacijas Deutsche Welle krievu redakcijas interneta mājaslapa.

Gluži tāpat kā savulaik Padomju Savienībā un pašlaik Krievijā, arī Vācijā atzīmes tiek izliktas, vadoties pēc piecu ballu sistēmas, taču īpatnība ir tāda, ka vislabākais vērtējums ir 1, bet 5 nozīmē sliktāko iespējamo atzīmi. Gan skolās gan augstskolās pieņemts vērtējumā izmantot arī ballu desmitās daļas. Piemēram, atzīme 1,3 nozīmē teicami ar mīnusu, bet 2,7 - apmierinoši ar plusu, raksta Deutsche Welle mājaslapa.

Daudzās pasaules valstīs gan skolēni, gan studenti pēc pārbaudījumiem salīdzina savas atzīmes - piemēram, pēc mutiskajiem eksāmeniem, iznākot no eksaminācijas telpas, ir tradīcija skaļi tās nosaukt. Vācijā situācija ir atšķirīga. Atzīmi (gluži tāpat, kā vēlāk darba algu) vācu studenti uzskata par savu privātās dzīves noslēpumu un mēdz to izpaust labākajā gadījumā tuvākajiem draugiem. Tādēļ uz jautājumu, kā veicies eksāmenā, ierastas ir atbildes "Esmu apmierināts ar savu atzīmi" vai "Saņēmu to, ko biju pelnījis". "Daudzi vienkārši nevēlas lielīties, bet, ja saņemta vājāka atzīme, negrib atzīt savu kļūmi. Turklāt, atklājot atzīmes, grupā var sākties sāncensība, kas nevienam nav vajadzīga," sarunā ar Deutsche Welle spriež Bonnas universitātes maģistrantūras students Tilmans Vāgners (Tilman Wagner). Tiesa, interneta sociālie tīkli ir darījuši savu, un aizvien biežāk Twitter vai Facebook manāmi ieraksti, kuros kāds students lepojas ar saņemto vieninieku.

Likums par augstāko izglītību (Hochschulgesetz) ļauj augstskolu pasniedzējiem pašiem lemt, kā vērtēt studentu zināšanas. Deutsche Welle norāda, ka vieni pasniedzēji par svarīgāku uzskata to, ka students visu izdarījis tā, kā prasīts, bet citi pievērš vairāk uzmanības studenta spējām spriest patstāvīgi, kā arī izdarīt kādus negaidītus secinājumus. Dažkārt gan tas var novest pie pārpratumiem. "Reiz es saņēmu zemāku atzīmi, nekā biju cerējis. Izrādījās, ka darbu pārbaudījis profesora asistents, kurš nezināja, ka mums profesors atļāvis uzdevuma risināšanas pierakstā izlaist dažas darbības. Taču profesors vēlāk šo atzīmi izlaboja," stāstījis T. Vāgners. Bonnas universitātes robottehnikas pasniedzējs Rainers Basterts (Reiner Bastert) stāsta, ka pats eksāmenos dod studentiem tik daudz uzdevumu, ka visus fiziski nav iespējams atrisināt noteiktajā laikā. "Es dodu viņiem iespēju pašiem izvēlēties, pie kuriem ķerties sākumā, bet teicamai atzīmei pietiek ar 80% uzdevumu atrisināšanu," viņš saka.