Tas attiecas ne tikai uz studentiem, bet arī vidusskolēniem, raksta ziņu aģentūra AFP. Pakāpeniski pieaugot valsts iedzīvotāju labklājībai, aizvien vairāk ģimeņu var atļauties bērnu izglītošanu aiz valsts robežām, turklāt vjetnamieši, kuri ieguvuši labu izglītību, nesteidzas atgriezties dzimtenē, un jau vistuvākajā laikā šī smadzeņu aizplūšana var atstāt negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku.
Vjetnamieši dodas mācīties uz ārzemēm

Organizācija ICEF Monitor, kas analizē situāciju starptautiskajā izglītības tirgū, lēš, ka pašlaik ārzemēs mācās aptuveni 125 000 vjetnamiešu, kuru ģimenes savu bērnu izglītošanai iegulda simtiem miljonu eiro gadā. Šis skaitlis varētu šķist neliels, jo kopējais Vjetnamas skolēnu un studentu skaits ir aptuveni 17 miljoni cilvēku. Taču ārzemēs zinības apgūstošo vjetnamiešu skaits pieaug ļoti strauji. 2103. gadā (beidzamajā, par kuru pieejama statistika) tas palielinājies par 15%, salīdzinot ar 2012. gadu.
Vjetnamas iedzīvotāji nav paši bagātākie uz šīs planētas, vidējie gada ienākumi šajā valstī tikai mazliet pārsniedz 1500 dolārus (1300 eiro) gadā. Taču arī Vjetnamā izveidojies relatīvi turīgu cilvēku slānis, kas var atļauties bērnus izglītot ārzemēs. Pārējie meklē citas iespējas. Piemēram, valsts iestādē strādājošā ierēdne Ngujena Ti Tu (Nguyen Thi Thu) pārdevusi ģimenes īpašumu, lai viņas abi dēli varētu mācīties vienā no Lielbritānijas privātskolām. "Es uzskatīju, ka viņus par katru cenu jāizrauj no šīs izglītības sistēmas, kas balstās uz nepārtrauktu spiediena izdarīšanu un krāpšanos," viņa saka. Gluži tāpat kā daudzās citās Āzijas valstīs, arī Vjetnamā izglītības sistēma balstās uz faktu iekalšanu un kārtējā eksāmena pareizo atbilžu iegaumēšanu. Atšķirībā no Korejas vai Singapūras, to papildina ideoloģiskais aspekts - lai gan reāli vjetnamieši jau sen dzīvo samērā mežonīgā kapitālismā, skolās joprojām liela uzmanība tiek pievērsta komunistiskajai ideoloģijai, un bērniem nākas no galvas atcerēties Vladimira Ļeņina un Kārļa Marksa citātus.
Taču visvairāk Ngujena Ti Tu ir sašutusi par to, ka skolās valda gandrīz atklāta korupcija. Skolotāji, kuru algas ir samērā mazas, mēdz piepelnīties ar privātstundām, un tieši tie skolēni, kuru vecāki ir gatavi par tām maksāt, saņem labākas atzīmes. "Reiz mans dēls jautāja - kādēļ viņa atzīmes ir sliktākas, nekā draugam, kura zināšanu līmenis ir zemāks. Es taču nevarēju viņam atbildēt, ka drauga māte skolotājam maksā vairāk," par skolās valdošajiem tikumiem stāsta Ngujena Ti Tu.
Lai gan PISA vērtējumā Vjetnama atrodas samērā augstā vietā (piemēram, matemātikā un dabas zinībās - 17. vietā no 65 valstīm), šie rezultāti nav objektīvi, jo panākti, pateicoties skolotāju korumpētībai. Pagājušā gada jūnijā lielu interesi izraisīja internetā ievietots videoklips, kurā redzams, kā skolotāji un citi eksaminācijas komisijas locekļi pārbaudījuma laikā pamet telpu, ļaujot skolēniem netraucēti izvilkt no somām mācību grāmatas un tajās atrast pareizās atbildes. Nav lielu šaubu, ka pedagogiem par to bija samaksāts. AFP norāda, ka šī nav pirmā reize, kad atklātībā parādās līdzīgi video, taču nav dzirdēts, ka kāds skolotājs būtu sodīts. Līdzīga situācija ir arī augstskolās, un nav pārsteigums, ka no tiem, kuri universitātes absolvējuši pērn, aptuveni 147 000 cilvēku tā arī nav spējuši atrast darbu - darba devējus neapmierina viņu kvalifikācija.