PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2025. gada 09. maijs

Einārs, Ervīns, Klāvs

7815.jpeg
Foto: ximagination / 123RF
Kapitālisms jau ir kļuvis par Ķīnas ikdienu un šajā valstī netrūkst cilvēku, kuru īpašumu vērtība mērāma miljardos dolāru. 

Neskatoties uz to, Ķīnas oficiālā ideoloģija joprojām ir marksisms, bet vadošo lomu uzņēmusies komunistiskā partija. Par to, ka šajā ziņā nekādas pārmaiņas nav gaidāmas, liecina represijas pret tiem augstskolu pasniedzējiem, kuri atļaujas kritizēt valdību, un nesenais izglītības ministra paziņojums, ka augstskolās aizliegts izmantot mācību grāmatas, kas propagandē Rietumu vērtības, raksta ziņu aģentūra AFP.

"Mūsu auditorijās nekad neparādīsies grāmatas, kas slavina Rietumu vērtības," paziņojis izglītības ministrs Juņ Guižeņs (Yuan Guiren), piebilstot, ka ir nepieņemami tādi izteikumi, kas ceļ neslavu komunistiskās partijas līderiem un "apmelo sociālismu". Šo ministra paziņojumu citējusi oficiālā ziņu aģentūra Xinhua, bet vēlāk pārpublicējuši arī daudzi valsts mediji. AFP norāda, ka ministra sacītais, visticamāk, ir reakcija uz Ķīnas līdera Si Dziņpina (Xi Jinping) decembrī izskanējušo aicinājumu partijai "pievērst lielāku uzmanību ideoloģiskajam un politiskajam darbam augstskolās", lai nodrošinātu to, ka studenti pietiekami augstā līmenī apgūst marksisma ideoloģiju un uzticas partijai.

Ietekmīgais komunistiskās partijas žurnāls Qiushi nekavējoties publicēja plašu rakstu, kurā pazīstami augstskolu pasniedzēji tika apsūdzēti Ķīnas diskreditēšanā, jo savās lekcijās atļāvušies slavināt Rietumu vērtības. AFP norāda, ka līdz ar to dota zaļā gaisma represijām pret šādiem neuzticamiem pasniedzējiem. Decembrī Šanhajas Austrumķīnas politisko zinātņu un juridiskā augstskola no darba atlaida juridiskās fakultātes profesoru Džan Sjuehunu (Zhang Xuehong), kurš Honkongas laikrakstos bija publicējis rakstus, kuros tika kritizēti atsevišķi valdības lēmumi. Oktobrī Pekinas universitāte atlaida vienu no labākajiem ekonomikas profesoriem un vārda brīvības piekritējiem Sja Jeļanu (Xia Yeliang), bet vienam no pazīstamākajiem uiguru akadēmiķiem Ilhamam Tohti (Ilham Tohti) piespriests mūža ieslodzījums par separātisma sludināšanu - tikai tādēļ, ka viņš aicinājis uz sarunām starp Pekinu un uiguru minoritāti Siņdzjaņā.

AFP raksta, ka pasniedzēji faktiski tiek izsekoti, jo daudzas augstskolas auditorijās uzstādījušas kameras, kas ieraksta visu lekciju laikā notiekošo. Valsts drošības dienestu darbinieki pēc tam pēta šos ierakstus, lai konstatētu, vai pasniedzēji nav atļāvušies kādus pretvalstiskus izteikumus. Ziņu aģentūra piebilst, ka beidzamajos gados, pateicoties Ķīnas ekonomiskajai augšupejai, pieprasījums pēc augstākās izglītības ir strauji audzis, un pašlaik Ķīnā ir aptuveni divas reizes vairāk augstskolu, nekā 2005. gadā. Taču valsts politiskā un biznesa elite savus bērnus tomēr cenšas sūtīt mācīties uz ārzemēm - piemēram, paša Si Dziņpina meita ir studējusi Hārvardā, raksta AFP.