PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 06. maijs

Didzis, Gaidis

8509.jpeg
Foto: meinzahn / 123RF
Par vienu no lielākajām Indijas izglītības sistēmas problēmām kļuvusi skolēnu masveidīgā krāpšanās eksāmenu laikā. 

Valsts izglītības sistēmas pamatā ir informācijas iekalšana, pārbaudījumu ir daudz, un no saņemtajām atzīmēm atkarīgas skolēnu nākotnes perspektīvas, raksta ziņu aģentūra AFP. Amatpersonas gan solījušas reformēt izglītības jomu, taču tas nav vienā dienā paveicams uzdevums.

AFP atgādina, ka marta nogalē daudzu pasaules valstu televīzijas kanālos tika demonstrēts sižets, kurā redzams, kā eksāmenu laikā kādā Bihāras štata skolā skolēnu vecāki drūzmējas pie ēkas logiem un kāpj uz žoga, lai nodotu saviem bērniem lapiņas ar pareizajām atbildēm uz eksāmena jautājumiem. Ārzemēs šī ziņa izraisīja viegli saprotamu izbrīnu, bet Indijā tā ir ikdiena - nabadzīgākie skolēni spiesti samierināties ar špikeru rakstīšanu uz papīra lapiņām vai ķermeņa daļām, bet bagātākajiem Ņūdeli vecpilsētā atrodamie spiegu veikaliņi piedāvā visplašāko elektronisku špikošanas līdzekļu klāstu, raksta AFP.

17 gadus vecā Ņūdeli iedzīvotāja Paijali (Payali), kura mācās vidusskolas beidzamajā klasē, atzīst, ka arī pati ķērusies pie neatļautiem paņēmieniem, lai saņemtu labāku atzīmi eksāmenā. Viņi apzinās, ka tas nav labi, taču norāda: "Skolā mums uzdod pārāk daudz iegaumējama materiāla. Turklāt visu laiku ir spiediens gan no vecākiem, gan skolotājiem, gan pašu klasesbiedriem, ar kuriem regulāri jāsacenšas." AFP uzsver, ka daudziem trūcīgās ģimenēs augošiem skolēniem teicama eksāmenu nokārtošana ir vienīgais veids, kā izrauties no nabadzības - tikai paši labākie var cerēt uz uzņemšanu valsts koledžās, kur nav mācību maksas.

Indijā visdažādākajos līmeņos ir plaši izplatīta korupcija, tādēļ daudzviet pret krāpšanos eksāmenos neviens pat īpaši necīnās. Matemātikas skolotājs Anands Kumars (Anand Kumar), kurš strādā vienā no Bihāras štata skolām, norāda, ka daudzviet to neuzskata par nosodāmu, jo tādi nu reiz esot šīs spēles noteikumi. Indijas valsts skolās ir par maz skolotāju, tām trūkst nepieciešamās infrastruktūras, un nav pārsteigums, ka šajā valstī tikai 65% iedzīvotāju prot rakstīt un lasīt - kaimiņos esošajā Ķīnā šis skaitlis sasniedz 95%. Izglītības ministre Smriti Irani (Smriti Irani) ir solījusies ķerties pie reformām un panākt, ka izglītībai atvēlētais finansējums tiek palielināts no nepilniem 4% no iekšzemes kopprodukta līdz 6%.  Taču ar naudas plūsmas nodrošināšanu vien nebūs līdzēts, uzskata izglītības eksperts Arjuns Devi (Arjun Devi). Pēc viņa domām, ir jāmaina visa sistēma. Tā vietā, lai no galvas iekaltu informāciju, skolēniem jāattīsta loģiskā domāšana un radošums, jāapgūst tādas iemaņas, kas pēc tam patiešām ļautu izkarot labāku vietu darba tirgū.