Laikraksts Rossijskaja gazeta gan uzsver, ka piedalīšanās šajās pārbaudēs būs brīvprātīga, un līdzšinējā pieredze (vairākos Krievijas reģionos skolēni eksperimentālā kārtībā jau testēti) liecina, ka no tām lielas jēgas nav. Turklāt daļa pedagogu ir pārliecināti, ka tiks pieļauta milzīga kļūda, pārbaudot arī jaunāko klašu skolēnus - tādējādi viņos uzjundīs nevajadzīgu interesi par narkotikām.
Krievijas skolās un augstskolās meklēs narkomānus

Saskaņā ar jauno likumu pārbaudes būs jārīko visās skolās, koledžās, tehnikumos un augstskolās. Brīvprātības princips paredz, ka attiecībā uz skolēniem, kas jaunāki par 15 gadiem, lēmumu par to, vai pusaudzim jāpiedalās pārbaudē, pieņem viņa vecāki vai aizbildņi, taču tie skolēni, kuriem jau apritējuši 15 gadi, paši drīkstēs izvēlēties, vai piedalīties testā. Rossijskaja gazeta gan uzsver, ka tas ir tikai pagaidām - ļoti iespējams, ka nākotnē pārbaudes tiks noteiktas par obligātām. "Tests sastāvēs no diviem etapiem. Pirmajā skolēniem būs jāatbild uz īpašas anketas jautājumiem - to varētu saukt par sociāli psiholoģisko testu. Otrais etaps būs medicīniskā pārbaude - analīžu nodošana, lai noskaidrotu, vai skolēnu organismā nav narkotiskas vielas. Skolotāji netiks informēti par to, kurš no skolēniem ir riska grupā, to uzzinās tikai jauniešu vecāki," raksta Rossijskaja gazeta.
Laikraksts gan norāda, ka līdzšinējos eksperimentus, kas veikti dažādos Krievijas reģionos, par īpaši veiksmīgiem būtu grūti nosaukt. Statistika liecina, ka aptuveni 8 līdz 10 % skolēnu (vai viņu vecāku) atsakās piedalīties pārbaudēs, taču krietni lielāks (ap 30%) ir to jauniešu skaits, kas pārbaudes dienā pēkšņi saslimst un skolā neierodas. Piemēram, Tatarstānā, kur piecu gadu laikā pārbaudīti 650 000 skolēnu un studentu, atklāti tikai 819 narkotiku lietotāji. Rossijskaja gazeta aptaujātie eksperti, kuri lēš, ka skolēnu vidū narkotikas vismaz reizi pamēģinājuši 13% jauniešu, uzsver, ka no šādas brīvprātīgas pārbaudes nav nekādas jēgas - tie, kuri narkotikas lieto vairāk vai mazāk regulāri, no pārbaudes izvairās, bet iekrīt tikai tie nedaudzie, kuri pirms ilgāka laika tikai pamēģinājuši kādas aizliegtās vielas un cerējuši, ka to pēdas jau sen no organisma ir izzudušas.
"Arī testēšanā izmantojamo anketu jautājumi neiztur nekādu kritiku. Piemēram, Sanktpēterburgā viena un tā pati anketa bija jāaizpilda gan sestās klases skolēniem, gan izlaiduma klases audzēkņiem. Kāda jēga sestās klases skolēnam jautāt, vai viņš izmanto prezervatīvus? Savukārt jautājumi, kas attiecās uz smēķēšanu, bija formulēti tā, ka radās iespaids - anketa paredzēta tikai smēķētājiem ar krietnu stāžu," raksta Rossijskaja gazeta. Avīze uzsver, ka katrai vecuma grupai būtu jāizstrādā tai piemēroti anketas jautājumi, taču, vai tas ir izdarīts – māc lielas šaubas. Daudzi pedagogi, to vidū Troickas pilsētas liceja direktors Nikolajs Kučers (Николай Кучер), ir pārliecināti, ka iecerētā testēšana ir absolūti bezjēdzīgs pasākums, jo sevišķi attiecībā uz jaunāko klašu skolēniem. "Esmu pārliecināts par visiem simts procentiem - atsevišķiem skolēniem narkotiku pieminēšana var tikai izraisīt interesi par tām. Piektajā vai sestajā klasē lielākajai daļai bērnu nav ne jausmas, kas ir narkotikas, un ļoti labi - kādēļ gan provocēt viņos lieku interesi?" - savu nostāju skaidro N. Kučers.