PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2025. gada 13. maijs

Ira, Iraīda, Irēna, Irina

5939.jpeg
Foto: 123RF Stock Photo
Lielākā daļa Bangladešas teritorijas atrodas varenu upju deltās, lietus sezonas laikā plūdi šajā zemē ir ikdienišķa parādība un daudzi skolēni vienkārši fiziski nespēj nokļūt uz skolu.

Jau vairākus gadus par viņiem rūpējas bezpeļņas organizācija Shidulai Swanirvar Sangstha, kas par mobilām skolām pārvērtusi laivas, kas parasti kursē pa Bangladešas upēm, raksta laikraksts The New York Times.

"Ja bērni plūdu dēļ nespēj apmeklēt skolu, tad skolai jāierodas pie viņiem," šādas idejas vadīts tolaik 22 gadus vecais Dakas universitātes arhitektūras fakultātes absolvents Mohammeds Rezvans (Mohammed  Rezwan) 1998. gadā izveidoja organizāciju Shidulai Swanirvar Sangstha. Sarunā ar The New York Times viņš atgādina, ka no jūlija līdz oktobrim, lietus sezonas laikā, lielākā daļa Bangladešas lauku ceļu ir neizbraucami, un, ja bērni nedzīvo ciematā, kur atrodas skolā, nokļūt līdz mācību iestādei viņiem ir faktiski neiespējami. "Man pašam bērnībā paveicās - mani vecāki bija pietiekami turīgi un mums bija pašiem sava laiva, ar ko mani veda uz skolu. Bet daudziem maniem draugiem un radiniekiem iespēja iegūt izglītību bija liegta," saka M. Rezvans.

Viņa izveidotajai organizācijai no dažādiem fondiem izdevies piesaistīt pietiekami daudz līdzekļu, lai iegādātos laivas - pašlaik organizācijas īpašumā ir jau 20 laivas, kas pārveidotas par skolām. Gadu gaitā iespēja apgūt zināšanas bijusi jau vairāk nekā 70 000 bērnu. The New York Times raksta, ka peldošās skolas tiek ierīkotas uz tradicionālajām koka laivām, kuras Bangladešā dēvē par noka. Tās ir aptuveni 15 metrus garas un trīs metrus platas. "Lielajā kajītē vietas ir 30 skolēniem un skolotājam, klases aprīkojums ir aptuveni tāds pats kā lielākajā daļā valsts lauku skolu," raksta The New York Times. Lietus sezonas laikā peldošās skolas kursē pa upēm, apstājoties tajos ciematos, kuros nav skolu. Katrai klasei nodarbības ir sešas reizes nedēļā un ilgst aptuveni trīs stundas dienā - pēc tam peldošā skola dodas uz citiem ciematiem.

Laikraksts norāda, ka laivas nepieciešams pārbūvēt, lai dabas kaprīzes neapdraudētu peldošās skolas. To karkass tiek nostiprināts, laivām uzliek ūdensdrošus jumtus, tiek uzstādīti jaudīgi akumulatori un saules baterijas, kas darbojas saulainajos brīžos. Vidēji šāda pārbūve izmaksā 18 000 dolārus, vēl 6500 dolāru gadā tiek izlietoti katras peldošās skolas darbinieku algām, nepieciešamajai degvielai un pārtikai. Valsts izglītības ministrija gan piešķir trešās un ceturtās klases skolēniem nepieciešamos mācību līdzekļus, taču skolotāju sagatavošana gulstas uz Shidulai Swanirvar Sangstha pleciem. Tieši tādēļ organizācija ir ļoti pateicīga par visiem ziedojumiem, kurus tai izdodas piesaistīt. M. Rezvans stāsta, ka pašlaik organizācijā strādā 200 algotu darbinieku (to skaitā 61 skolotājs un 48 laivu mehāniķi, vadītāji), kā arī aptuveni 300 brīvprātīgo, taču piecu gadu laikā viņš plāno uzbūvēt vismaz 100 jaunas peldošās skolas.