Tajā vairākas reizes piesaukta arī Latvija, kurā ir viens no garākajiem brīvlaikiem - 13 nedēļas, kamēr, piemēram, dažos Šveices kantonos skolēni vasarā bauda vien piecu nedēļu garu brīvlaiku, bet Vācijā tas nepārsniedz sešas nedēļas. BBC uzsver, ka brīvlaiku garuma atšķirībām dažādās valstīs grūti atrast racionālu izskaidrojumu, bet, kas pats interesantākais - dažādi pārbaudījumi liecina, ka nav tiešas saistības starp to, cik ilgu laiku skolēns pavada mācību iestādē un viņa sekmju līmeni, jo galvenais ir izglītības procesa kvalitāte, nevis kvantitāte.
Skolēnu brīvlaiki Eiropā - vieni jau atpūšas, citiem vēl jāmācās

"Ja šis raksts šķitīs interesants pusaudžiem Igaunijā vai Latvijā, tas dos viņiem iespēju justies apmierinātiem ar sevi, jo šajās valstīs skolas uz vasaras brīvdienām jau ir slēgtas. Iespējams. Viņi šo rakstiņu lasa kādā mobilā ierīcē, atpūšoties laukos un priecājas, ka šai laikā nav angļu valodas stundā jālasa kas garlaicīgāks," tā 10. jūnijā publicēto rakstu uzsāk BBC. Bez jau pieminētajām Baltijas valstīm vasaras brīvlaiks jūnijā sācies arī Lietuvā, Islandē, Norvēģijā, Somijā, Zviedrijā, Slovēnijā, Rumānijā, Portugālē, Ungārijā, Itālijā, Horvātijā un Īrijā, savukārt Bulgārijas skolēniem bija brīva jau pēdējā maija nedēļa.
"Taču līdzjūtība būtu izsakāma vairāku Eiropas valstu skolēniem, kuriem vēl nedēļām ilgi jāmācās, lai beidzot varētu doties pelnītā atpūtā un baudīt sauli," raksta BBC. Lihtenšteinas skolēniem brīvlaiks sāksies jūlija pirmajā nedēļā, bet Anglijā un Velsā skolēni turpinās čakli mācīties līdz pat jūnija trešajai nedēļai. "Tomēr pat viņi nav tie, kuriem beidzamajiem izdosies sākt baudīt vasaru, jo šis gods rezervēts Bavārijas skolēniem. Vācijā vasaras brīvlaiks ir sešas nedēļas garš, bet dažādos reģionos tas sākas dažādā laikā. Bavārijas skolēni sāks atpūsties jūlija beigās un viņu brīvlaiks beigsies septembra vidū," raksta BBC.
Raidkorporācija norāda, ka garākais vasaras brīvlaiks - 15 līdz 16 nedēļas - ir Bulgārijā, kur mācības šogad atsāksies septembra vidū. Latvija un citas Baltijas valstis ar 13 nedēļas garu brīvlaiku dala otro vietu, tālāk seko Itālija, Islande, Portugāle, Spānija un Īrija ar 12 nedēļas garu brīvlaiku. Toties Norvēģijā un Polijā skolēniem mācības būs jāatsāk jau augustā, jo šajās valstīs brīvlaiks ir vien 8 nedēļas garš. Vēl mazāk laika atpūtai dots bērniem Lihtenšteinā, kur brīvlaiks ilgst sešas nedēļas, bet vairākos Šveices kantonos tas ir vien piecas nedēļas garš, lai gan citos kantonos brīvlaiks ilgst desmit nedēļas.
Atrast kādas likumsakarības, lai, pamatojoties uz ģeogrāfiskām vai kultūras atšķirībām, izskaidrotu, kādēļ brīvlaikiem dažādās valstīs ir dažāds garums, nav iespējams, raksta BBC, ironiski piebilstot, ka pat kontinenta dienvidu valstīs neesot "akadēmiskās siestas" tradīciju. Kāda no teorijām vēsta, ka garāki skolas brīvlaiki noteikti tajās valstīs, kur bijusi attīstīta lauksaimniecība - lai bērniem vasarās būtu laiks palīdzēt radiniekiem zemnieku saimniecībās. Tomēr BBC atgādina, ka XIX gadsimtā daudzu valstu izglītības sistēmas veidojušās, ņemot vērā, galvenokārt, pilsētnieku intereses. Piemēram, ASV garākus vasaras brīvlaikus izprasījuši lielpilsētās dzīvojošo vidusšķiras ģimeņu pārstāvji, kuri nav vēlējušies, lai viņu bērniem vasaras svelmē būtu jāuzturas pilsētās, kur gaiss ir ļoti piesārņots.
Atsaucoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktajiem Pisa pārbaudījumiem, BBC uzsver, ka izdarīt secinājumus par skolēnu zināšanu līmeņa atkarību no brīvlaika garuma nav iespējams. Lihtenšteinas skolēni, kuriem ir ļoti īss brīvlaiks, patiešām ir labākie matemātikā, taču, piemēram, lasīšanā viņus apsteidz somi un īri, kuri bauda itin garu vasaras brīvlaiku. "Ja mēs uzskatām, ka bērni garo brīvdienu laikā aizmirst visu to, ko iemācījušies, kāds ir aizmirsis par to pastāstīt igauņiem - viņiem ir ļoti gara vasaras atpūta, taču gan matemātikā, gan lasīšanā šīs valsts skolēni ir starp labākajiem," raksta BBC. Tiesa, dažādās valstīs ir atšķirīgi arī citu brīvlaiku garumi, taču, pat ņemot vērā stundu skaitu, ko ik gadus skolēns pavada skolas solā, nav iespējams apgalvot, ka tie, kuri mācās vairāk, arī zina vairāk.