Ir lietas, ko pieaugušie slēpj no saviem tuvākajiem, – finansiāli izaicinājumi, neveiksmes un sarežģījumi darbā, veselības problēmas, atkarības ģimenē vai dzimtā utt. Šķietami tas varētu būt saistīts ar vecāku vēlmi pasargāt bērnus un ģimenes locekļus no liekiem satraukumiem, tomēr tādā veidā mēs ne tikai liedzam iespēju sev palīdzēt un saņemt atbalstu, bet arī mūsu tuvākie var uzdot jautājumus: „Kas vēl no manis tiek slēpts?”, „Ko es daru šā cilvēka dzīvē, ja man neuzticas?” Redzot, ka vecāki izvairās runāt par grūtībām, arī bērni iemācās darīt to pašu, radot plaisu komunikācijā.

Noslēpumi par būtiskiem jautājumiem, izvairīšanās no sarunām un konfliktiem, pārkontrole, atbildības pārlikšana, vainīgo meklēšana, atbalsta noraidīšana, pozitīvas atgriezeniskās saites nesniegšana, spriedumu izteikšana, padomu došana nevietā, būtisku lēmumu pieņemšana bez sarunām ir tikai daži iemesli, kāpēc ģimenē uzticēšanās neveidojas un tā izirst.

Uzticēšanās ne tikai veido emocionālo vidi ģimenē, bet arī palīdz fiziskajai veselībai. Lūk, daži blakusefekti uzticības pilnai videi ģimenē.

Labāka komunikācija

Uzticēšanās veicina atklātu un godīgu komunikāciju, jo ikviens var droši izteikt savas domas, bažas un emocijas, zinot, ka tiks uzklausīts un saprasts. Tas samazina neskaidrības un pārpratumus, kas bieži rodas nepietiekamas saziņas dēļ.

Emocionālais atbalsts

Ģimene ir vieta, kur visi locekļi droši meklē atbalstu un palīdzību grūtību gadījumā. Tas veicina emocionālo stabilitāti, zinot, ka nesekos nosodījums.

Stiprinātas attiecības

Uzticēšanās veido ciešākas saiknes starp ģimenes locekļiem, kopības sajūtu, jo visi jūtas piederīgi un droši. Tas arī veicina lielāku ģimenes noturību pret ārējiem izaicinājumiem.

Veselīga pašapziņa

Kad bērni vai pieaugušie jūt, ka viņiem uzticas, viņi kļūst pārliecinātāki par saviem lēmumiem un rīcību. Tas uzlabo pašapziņu un spēju patstāvīgi risināt problēmas, zinot, ka viņiem ir atbalsta sistēma.

Stresa un konflikta samazināšanās

Uzticēšanās samazina emocionālo spriedzi un konfliktus ģimenē. Ja cilvēki jūt, ka viņus saprot un viņiem uzticas, ir mazāka iespēja, ka sīkas nesaskaņas pāraugs lielos strīdos vai konflikti paliks neatrisināti.

Droša vide eksperimentēšanai un mācībām

Bērni, kuriem uzticas, jūtas droši, lai izzinātu pasauli, pieļautu kļūdas un mācītos no tām. Vecāki, kas uzticas saviem bērniem, sniedz viņiem vairāk brīvības un atbildības, kas veicina personības izaugsmi un attīstību.

Ilgtermiņa stabilitāte attiecībās

Ģimenes ar augstu uzticēšanās līmeni ir spēcīgākas ilgtermiņā. Uzticēšanās palīdz pārdzīvot gan ikdienas izaicinājumus, gan lielākas dzīves krīzes, radot stabilu pamatu ilgstošām un veselīgām attiecībām.

Pozitīva ietekme uz bērnu attiecībām ārpus ģimenes

Bērni, kas aug vidē, kurā valda uzticēšanās, veido arī veselīgas un uzticības pilnas attiecības ārpus ģimenes – ar draugiem, skolotājiem un vēlāk arī ar partneriem.

Kā stiprināt uzticēšanos jeb mazās uzticēšanās formulas.

Turiet dotos solījumus! Ja apsolījāt bērnam kopīgi pavadīt laiku, tad to tiešām izdariet. Uzticēšanos mēs iegūstam ar maziem soļiem, un nekas negrauj to vairāk kā nepildīti solījumi gan par lieliem plāniem, gan ikdienišķām situācijām.

Esiet konsekventi savā rīcībā! Uzticēšanās rodas, kad rīcība un vārdi ir saskaņoti. Bērniem ir svarīgi redzēt, ka vecāki konsekventi ievēro savus noteikumus un vadlīnijas. Tas rada stabilitāti un drošības sajūtu.

Komunicējiet atklāti un regulāri! Sarunas par ikdienas notikumiem palīdz pamanīt brīžus, kad lietas vairs neiet tik labi, kad nepieciešams atbalsts. Tā var būt vienkārša saruna par to, kā pagāja diena, vai jautājums: „Kā tev klājas?”, ikvakara rituāls, dzerot tēju un pārrunājot dienas gaitas, kopīgas regulāras pastaigas vai izbraukšana ar velosipēdu un sarunas izbrauciena laikā.

Klausieties kvalitatīvi! Nekas negrauj uzticēšanos vairāk kā kāds, kurš demonstrē attieksmi, ka zina labāk, kas notiek tavā dzīvē, kurš metas sniegt padomus vai rīkoties, pirms tu to esi lūdzis. Ja vecāks pēc sarunas ar bērnu bez saskaņošanas ar viņu iebrāzīsies klasē, lai izrēķinātos ar pedagogu vai klasesbiedriem, bērns turpmāk klusēs par savām problēmām.

Esiet pateicīgi un izsakiet atzinību! Uzticēšanās aug, kad cilvēki jūtas novērtēti. Frāzes „Paldies par palīdzību” vai „Es novērtēju, ka tu biji godīgs” veicina uzticēšanās veidošanos, jo bērni redz, ka viņu centieni tiek atzīti.

Izrādiet empātiju! Kad bērni vai ģimenes locekļi jūtas saprasti un viņu sajūtas tiek atzītas, viņi kļūst atvērtāki. Frāze „Es redzu, ka tu esi satraukts, un gribu palīdzēt” veicina drošības sajūtu un mudina būt atklātam.

Atzīstiet kļūdas! Ja pieaugušais slēpj un neatzīst savas kļūdas, ja viņam vienmēr ir taisnība un pēdējais vārds, bērni nerunās par saviem izaicinājumiem. Ja pieaugušie atzīst savas kļūdas un ir gatavi tās labot, tas māca bērniem, ka kļūdīšanās ir normāla. Galvenais ir mācīties no tām, risināt situācijas, nevis tās slēpt.

Sniedziet atbalstu grūtībās! Ģimenes locekļi, kuri krīzes brīžos piedāvā palīdzību un atbalstu, stiprina uzticēšanos. Pat neliels žests, piemēram, piedāvājums palīdzēt ar mājasdarbiem, aizvest uz skolu aizgulēšanās gadījumā, vai emocionāls atbalsts sarežģītā situācijā, iemāca, ka pasaule ir droša vieta.

Respektējiet privātumu! Ja vecāki nedod bērnam iespēju veidot un risināt savas attiecības, okšķerējas pa bērna lietām, iejaucas viņa telpā vai sarunās ar draugiem bez nepieciešamības, bērns noslēgsies. Šādā vidē uzticēšanās neveidojas.

Pieņemiet lēmumus kopā! Iesaistiet bērnu ģimenes lēmumu pieņemšanā un diskutējiet par svarīgiem jautājumiem, apliecinot, ka bērnam ir spēks un ietekme. Nozīmīgi ir lēmumi gan par brīvdienu galamērķiem, gan diskusijas par jauniem noteikumiem ģimenē. Skatieties acīs, kad uzklausiet bērnu, uzdodiet jautājumus, pasakiet paldies par viņa redzējumu, pat ja tas atšķiras no jūsu.

Ģimenes dzīve nav rožaina visu laiku – ikvienās attiecībās rodas nesaskaņas, pārpratumi un grūtības. Tomēr tieši kopīga grūtību pārvarēšana  stiprina saites un veido uzticēšanos. Krīzes brīžos, kad visi ģimenes locekļi nāk viens otram palīgā, piedāvā atbalstu un meklē kopīgus risinājumus, attiecības kļūst vēl stiprākas. Šīs pieredzes ne tikai saliedē ģimeni, bet arī iemāca, ka uzticēšanās ir tāds pats process kā mīlestība – tas prasa rūpes, pacietību un gatavību pieņemt citam citu ar visiem trūkumiem. Šādi būvētas attiecības var izturēt gan lielus, gan mazus dzīves izaicinājumus, nodrošinot drošu un stabilu vidi, kurā visi jūtas atbalstīti un saprasti.