PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2025. gada 05. maijs

Ģederts, Ģirts

8762.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Plašu rezonansi Krievijā izraisījis kāda akadēmiķa ierosinājums skolās organizēt īsas lekcijas, kurās skolēniem tiktu izskaidroti aktuālākie notikumi pasaulē.

Sabiedrībā plaši pazīstamais akadēmiķis ir Maskavas Valsts Starptautisko attiecību institūta (MGIMO) rektors Anatolijs Torkunovs (Анатолий Торкунов).

Krievijas mediji norāda, ka tas faktiski nozīmē atgriešanos pie padomju laikos ierastās politinformācijas, un daudzi eksperti ir pārliecināti, ka tas nav nepieciešams.

Intervijā Rossijskaja gazeta A. Torkunovs skaidrojis, ka skolēni, gluži tāpat kā pārējā sabiedrība, mūsdienās saņem milzīgu informācijas daudzumu, kurā esot grūti orientēties. "Būtu ļoti noderīgi palīdzēt viņiem izprast, kas notiek pasaulē, turklāt izmantot vēsturisko kontekstu," sacījis A. Torkunovs, rosinot vēstures skolotājiem rīkot lekcijas ar nosaukumiem Ar Krieviju apkārt pasaulei, Starptautiskā dienasgrāmata vai Pasaule 15 minūtēs.

Lenta.ru raksta, ka šādas lekcijas maz atšķirtos no padomju skolās pierastās politinformācijas un faktiski kļūtu par propagandas pasākumu. Tādēļ nav pārsteigums, ka viens no kvēlākajiem A. Torkunova idejas atbalstītājiem ir Valsts domes komunistu frakcijas deputāts Vadims Solovjovs (Вадим Соловьев), kurš jau pērn sāka gatavot likumprojektu, kas paredz ne tikai politinformāciju atjaunošanu, bet arī valsts politisko kursu skaidrojošas uzskatāmās aģitācijas izvietošanu skolās un patriotisku pasākumu rīkošanu. "Skolēniem ir droši jāorientējas informācijas plūsmā, un skolotāju uzdevums ir viņiem palīdzēt. Tāpat ir svarīgi, lai konkrētu ziņu apspriešanā noteikti tiktu izskaidrota arī valsts pozīcija, ja tāda ir definēta," viņš sacījis, gan piebilstot, ka lekciju vadītāji nedrīkstētu oficiālo viedokli pasludināt par vienīgo un neapstrīdamo.

Tomēr ekspertiem ir aizdomas, ka tieši tā arī notiks. "Ja skolotājs notikumu apspriešanai pieies neformāli, viņam var pārmest patriotisma trūkumu," sarunā ar Lenta.ru skaidrojis politologs Aleksejs Makarkins (Алексей Макаркин). Savukārt pazīstamais žurnālists Nikolajs Svanidze (Николай Сванидзе) norādījis, ka priekšlikumu par politinformāciju varētu pat atbalstīt, ja vien tiktu nodrošināts tas, ka tās vada augsta līmeņa pasniedzēji, kuri ir savas jomas eksperti un spēj skolēniem vienu un to pašu notikumu komentēt no vairākiem skatupunktiem. Taču, ņemot vērā regulārās sūdzības par izglītības kvalitāti Krievijas skolās, ir bažas, ka politinformācijas pārvērtīsies par formālu pasākumu, kura laikā skolotāji atstāstīs vien to, kas ik dienas tāpat tiek rādīts televizorā.