Aizvien vairāk un vairāk ASV augstskolu uzsākušas ātrākas pieteikšanās programmas, kas nozīmē to, ka daļa vidusskolēnu jau kopš pērnā gada nogales zina, kur viņi studēs, raksta avīze Los Angeles Times. Tendencei pieņemoties spēkā, speciālisti tajā atraduši gan savus plusus, gan mīnusus.
Vidusskolēni izmanto iespēju ātrāk pieteikties koledžās

Lielākajai daļai skolēnu, kas mācās amerikāņu vidusskolu izlaiduma klasēs, pašlaik ir pats satraucošākais brīdis - viņi sūta savus pieteikumus koledžām un augstskolām un gaida atbildes, lai uzzinātu, kur varēs studēt tālāk. "Es to visu paspēju izdarīt jau pagājušā gada rudenī un pašlaik jūtos ļoti komfortabli. Ja nebūtu izmantojusi ātrākas pieteikšanās programmu, tad droši vien būtu tikpat nervoza, kā mani klasesbiedri," intervijā Los Angeles Times saka 17 gadus vecā Ārletas vidusskolas skolniece Junīka de la Torre (Unique De La Torre). Viņa jau pagājušā gada novembrī nosūtījusi savus dokumentus uz Ņujorkas Adelfi universitāti, kur vēlas studēt medicīnu, bet decembrī uzzinājusi, ka tiks uzņemta šajā mācību iestādē.
Los Angeles Times raksta, ka jau 460 koledžas visā valstī piedāvā iespēju studijām pieteikties savlaicīgāk - beidzamo piecu gadu laikā šādu augstāko mācību iestāžu skaits palielinājies par 7%. Aizvien vairāk un vairāk vidusskolēnu izmanto iespēju, lai lieki nenāktos nervozēt pavasarī. Piemēram, Stenforda universitātē pagājušā gada rudenī saņemti vairāk, nekā 7200 pieteikumu - par aptuveni 24% vairāk, nekā gadu iepriekš. Klērmontas Pomonas koledžas viceprezidents Sets Allens (Seth Allen) skaidro, ka jaunā sistēma ir izdevīga ne tikai skolēniem, bet arī augstskolām. Tās jau savlaicīgi var rēķināties ar to, kāds kontingents būs šajās mācību iestādēs, saprast, vai tajās tiks uzņemti pirmkursnieki no pietiekami dažādām sociālām vidēm, vai nebūs pārāk liela kāda dzimuma vai etniskās grupas dominēšana.
Taču Los Angeles Times norāda, ka šai sistēmai netrūkst arī kritiķu. Pirmkārt, ir virkne augstskolu, kas skolēniem neatstāj nekādas izvēles iespējas - viņi drīkst savus dokumentus sūtīt tikai uz vienu mācību iestādi, un, ja tajā tiek uzņemti, tad tur arī jāmācās, lai gan gandrīz gada laikā skolēna domas par karjeras izvēli var būt mainījušās. Tāpat tiek norādīts, ka šī kārtība ir ļoti neizdevīga lielam skaitam skolēnu, kuri tieši vidusskolas beidzamajā klasē parāda savas īstās spējas un ievērojami uzlabo atzīmes. Protams, viņi var nogaidīt (visas augstskolas paralēli ātrākas pieteikšanās programmai saglabājušas arī veco kārtību), taču daudzas studiju vietas tiek aizpildītas jau rudenī.
Uz to vērš uzmanību Dienvidkalifornijas universitātes (USC) uzņemšanas nodaļas direktors Timotijs Branolds (Timothy Brunold). "Mēs nedomājam, ka skolēnus vajag steidzināt ar koledžas izvēli. Vidusskolas beidzamais gads ir laiks, kad jaunieši nobriest, kad viņi beidzot spēj izprast paši sevi, savas vēlmes," viņš saka, skaidrojot, kādēļ uzskata, ka daudzi izlaiduma klases skolēni novembrī vai decembrī vēl nav gatavi izdarīt izvēli, kas ietekmēs visu viņu tālāko dzīvi. Turklāt parasti ātrā pieteikšanās nozīmē vēl lielāku steigu - novembrī visiem dokumentiem jau jābūt aizsūtītiem, kas nozīmē to, ka skolēniem dokumentu sagatavošana jāuzsāk jau iepriekšējā vasarā, viņš piebildis.