Arī šogad vēl līdz 1.martam ir iespējams pieteikties fonda administrētajām stipendijām.

Jauniešiem galvenais ir nenobīties un pieteikties – iespējas saņemt stipendiju ir pavisam reālas, ja vien skolēns atbilst fonda izvirzītajiem kritērijiem. Kā stāsta Vītolu fonda valdes priekšsēdētaja Vita Diķe, jaunieši bieži nobīstas vai neuzdrošinās pieteikties stipendijai, jo viņiem nav, piemēram, izziņas par maznodrošinātā statusu. Arī tad, ja maznodrošinātas ģimenes statuss nav piešķirts, jaunietim nevajadzētu sevi atturēt no pieteikšanās, katru gadījumu fonds izskata atsevišķi, ņemot vērā dažādus apstākļus un kritērijus, finālā fonda padomei izlemjot, kam piešķirt stipendiju, stāsta V.Diķe.

Iegūstot stipendiju un uzsākot studijas, jauniešu sekmes lielākoties ir teicamas un pat izcilas. Tas lielā mērā skaidrojams ar atbildības sajūtu, ko jaunieši jūt pret stipendiju sniedzējiem, kas viņiem ir uzticējies. Tā kā, saņemot stipendiju, jaunieša komunikācija ar ziedotāju neapsīkst, tā bieži vien ir liela motivācija nepadoties grūtākos brīžos un sesijas laikā. Kad visam gribas atmest ar roku, students atceras, ka kāds viņa spējām uzticas, ziedo savus līdzekļus, palīdz ne tikai finansiāli, bet bieži vien velta arī savu laiku, uzmanību un padomu, atzīst Vītolu fonda valdes loceklis Artūrs Dzenis.

Skolotājas var mainīt dzīvi, mudinot audzēkņus ticēt saviem spēkiem

Bieži vien jaunieši nav pietiekami informēti par izglītības iespējām, tādēļ ir palaiduši garām iespēju pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām. Tieši tādēļ liela loma ir arī ģimenei un skolotājiem, kuri var pastāstīt un mudināt jauniešus pieteikties stipendijai. Tā bijis arī Innai Rozenšteinai, agrākajai Vītolu fonda stipendiātei un pašreizējai fonda darbiniecei. Viņa stāsta, ka var teikt paldies bijušajai Preiļu novada bāriņtiesas priekšsēdētajai Annai Ertai, kura pastāstīja par šādu iespēju skolēniem. Arī Innai Vītolu fonds ir izrādījies nozīmīgs pagrieziena punkts dzīvē. Viņa ne tikai ieguva stipendiju, bet arī nenovērtējamu pieredzi, izglītību, draugus visai dzīvei, kā arī darbu Vītolu fondā.

Izglītība – iespēja iegūt stabilu dzīves pamatu

Ar savu veiksmes stāstu ir padalījies arī Raimonds Vilciņš, kurš 2005. gadā kļuva par pirmo Cerbuļu ģimenes stipendiātu. Viņam sniegtā iespēja bija atspēriena punkts veiksmīgai darbībai sociālajā sfērā, kas ļāvis pieņemt dažādus jaunus profesionālos izaicinājumus. Savā vēstulē Raimonds raksta: “Jūs sniedzāt man iespēju iegūt stabilu dzīves pamatu, kas ir izglītība, lai, no šī pamata atsperoties, es varētu pacelties spārnos un dotos palīgā tiem, kam dzīvē ir mazāk paveicies.” Pašlaik viņa plānos viena no galvenajām iecerēm ir palīdzēt citiem un vairot Latvijā labo: “Kopā ar savu mīļo sievu Daci pagājušā gada nogalē kļuvām par audžuģimeni dēliņam Jānim, kuram sniegt sirds siltumu, rūpes un mīlestību… Savukārt mana nākamā iecere ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Latgalē, kas palīdzētu risināt dažādas Latgales iedzīvotāju sociālās problēmas, kur valsts un pašvaldības resursi ir nepietiekami.”

“Ar izglītību dzīvē sasniegt tādu līmeni, lai varētu nākotnē palīdzēt citiem!”

Stipendiju ieguvušie jaunieši vēlāk ir pateicīgi ziedotājiem, jo tiek iegūta nebijusi pieredze, bieži vien arī draudzīgas un pat ģimeniskas attiecības. Stipendiāte Iveta Soņeca dalās savā pieredzē: “Pateicoties ziedotājiem, man ir iespēja strādāt Latvijā, savā dzimtenē, darbu, kas man pašai patīk. Jūsu palīdzība man ir bijusi nenovērtējama, jo palīdzējāt iegūt vienu no cilvēka lielākajām vērtībām, ko man nespēs atņemt neviens.”

Vītolu fonds daudziem saistās ar izcilību, atbalstu, pozitīvām emocijām, iedvesmu tālākiem darbiem un panākumiem. Fonda mērķis ir palīdzēt spējīgiem, centīgiem, maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās. Pēc stipendiju saņemšanas un studiju beigšanas jaunieši izjūt vēlmi palīdzēt citiem – tāpat kā viņiem tika palīdzēts. “Paliek arī apziņa par īpašu parādu, ko jāpaspēj savas dzīves laikā atdot, pašam kļūstot par devēju un arī citiem palīdzot tiekties augšup,” savās sajūtās dalās Artūrs Rundzāns, viens no daudzajiem stipendijas saņēmējiem. Arī viņam stipendijas iegūšana nozīmēja ļoti daudz, jo kā pirmkursnieks un jaunietis, kurš agrāk nav dzīvojis Rīgā viņš saskārās ar pavisam jaunu pasauli un ātrāku dzīves ritmu. Stipendija bija viens no svarīgākajiem faktoriem, kas Artūram ļāva iegūt bakalaura grādu, laiku pēc lekcijām ļaujot veltīt vienīgi kvalitatīvām studijām.

Vītolu fonda valdes priekšsēdētāja Vita Diķe atminas aizkustinošu piemēru, kad bijusī stipendiāte Vita Kozirkova vēlējusies fondam sniegt savu ieguldījumu un palīdzēt citiem centīgiem jauniešiem. Esot dekrēta atvaļinājumā, trīs bērnu māmiņa, kurai pašai nebūt nav lielas finansiālas iespējas, februārī fondam ziedoja 240 eiro.

Kas notiek ar stipendiātiem pēc studiju beigšanas?

Daudziem rodas jautājums, ko stipendiāti iesāk pēc studiju beigšanas. Vai tiešām iegūtās zināšanas un ieguldītais darbs tiek likts lietā, lai palīdzētu Latvijai kļūt par labāku valsti? Pēc 12 gadu ilga darba tika veikta aptauja, izvaicājot stipendiju ieguvušos jauniešus. Vilis Vītols, fonda dibinātāja Viļa Vītola dēls, stāsta, ka – pēc aptaujas datiem – 92% strādā vai turpina studijas Latvijā, 4% turpina studijas ārzemēs. Tikai 4% strādā ārvalstīs, taču lielākā daļa pauda vēlmi pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās. Ziedotāji bija norūpējušies, vai augstskolu absolventiem Latvijā, kur joprojām ir samērā augsts bezdarba līmenis, ir iespējams atrast darbu. Ir svarīgi iegūt labu izglītību, bet vēl būtiskāk ir atrast sev piemērotu nodarbošanos. 92% aptaujāto ir darbs, turklāt vairāki stipendiāti jau paši kļuvuši par darba devējiem.

Pēdējās dienas, lai pieteiktos nākamā mācību gada stipendijām

Atgādinām, ka 12. klašu skolēni līdz 2016. gada 1. martam tiek aicināti pieteikties Vītolu fonda administrētajām stipendijām 2016./2017. mācību gadam. Lai pretendētu uz kādu no stipendijām, kandidāta vidējai atzīmei jābūt 7,5 balles vai augstākai, kā arī jāatbilst kādam no šiem noteikumiem: jaunietis ir no maznodrošinātas ģimenes, ir bārenis vai viņu audzina viens no vecākiem, ir no daudzbērnu ģimenes, sasniegti izcili panākumi mācību olimpiādēs.

Lai arī katru pieteikumu fonda pārstāvji izskata individuāli, V.Diķe norāda, ka dažas  formalitātes potenciālajiem stipendiātiem gan būtu jāievēro, piemēram, dokumentu noformēšana. Pieteikuma vēstule ir jāadresē tieši Vītolu fondam (nevis kādam citam fondam Latvijā). Fonda valdes priekšsēdētāja stāsta, ka bieži vien jaunieši aizmirst nomainīt fonda nosaukumu, ja savus pieteikumus sūta vairākām organizācijām.

Vītolu fonda administrēto stipendiju apmērs sākas no 1500 eiro mācību gadā. Stipendija tiek maksāta no septembra līdz jūnijam. Katrs fonda ziedotājs nosaka, kurai nozarei stipendija tiks piešķirta un cik liela summa stipendijā tiks izmaksāta.