PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis

Gundega, Terēze

10985.jpeg
Foto: racorn / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē par svarīgākajām pārmaiņām, ko tā paveikusi savā pārziņā esošajās jomās 2016.gadā.

Vispārējā izglītība

2016./2017. mācību gada svarīgākais sasniegums ir nozīmīga papildu finansējuma piešķiršana pedagogu atalgojuma palielināšanai. 2017. gadā skolotāju atalgojumam papildus tiks novirzīti 47 miljoni eiro, kas vēsturiski ir viens no nozīmīgākajiem finansējuma palielinājumiem kādai no publiskā sektora nozarēm, uzskata ministrija.

1. septembrī uzsākta pedagogu jaunā darba samaksas modeļa ieviešana, kas saistīta ar efektīva, mūsdienu prasībām atbilstoša skolu tīkla izveidi un kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu.

Īstenojot Eiropas Savienības struktūrfondu projektu, 2016. gada rudenī uzsākta kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde, pēctecīgi īstenojot jaunradītā mācību satura aprobāciju. Lai diskutētu par pašreizējiem izaicinājumiem izglītības sistēmā un izvirzītajiem uzdevumiem, IZM kopā ar sadarbības partneriem rudenī organizēja piecas reģionālās konferences.

Saeima pieņēmusi IZM sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas pastiprina izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu atbildību, veidojot bērnu un jauniešu cieņu un lojalitāti pret Latvijas valsti un tās Satversmi.

Valdībā apstiprināti IZM izstrādātie noteikumi, vairāk nekā 34 miljonus eiro ES fondu finansējuma paredzot novirzīt skolēnu individuālo kompetenču un spēju attīstīšanai. Tas ļaus jau agrīnā vecumā atklāt un attīstīt bērnu talantus, piedāvāt plašu ārpusstundu aktivitāšu klāstu.

Apstiprināts Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020.gadam. Plāna mērķis ir izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem un citiem faktoriem.

Profesionālā izglītība

2016.gadā noslēdzās nozīmīgs posms profesionālās izglītības attīstībā. Pēdējos divos gados modernu mācību kompleksu veidošanai 11 profesionālās izglītības iestādēm tika atvēlēti 129,24 miljoni eiro, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 111,11 miljonu eiro apmērā. Infrastruktūras modernizācijas projektus īstenoja Ventspils tehnikums, Liepājas tehnikums, Jelgavas tehnikums, Rīgas Valsts tehnikums, Smiltenes tehnikums, Valmieras tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Ogres tehnikums, Daugavpils tehnikums un Daugavpils Būvniecības tehnikums un Cēsu profesionālā vidusskola.

2016.gada 15.jūlijā apstiprināti vairāki nozīmīgi dokumenti, lai veicinātu ciešāku izglītības un darba vides sasaisti. Darba vidē balstītu mācību ieviešana notiek, sadarbojoties izglītības politikas veidotājiem, profesionālās izglītības iestādēm, darba devējiem un nozaru ekspertu padomēm. No 2016. gada decembra līdz 2017. gada februārim visā Latvijā notiek akcija profesionālās izglītības popularizēšanai un atbalstam.

Apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu, nosakot, ka no 2016./2017.mācību gada 1.kursa audzēkņi obligāti apgūst STEM mācību priekšmetus un mācību kursu “Sabiedrības un cilvēka drošība”.

Turpinās projekts “Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros”, kura laikā jauniešiem vecumā no 17 līdz 29 gadiem ir iespēja bez maksas gada/pusotra gada laikā profesionālās izglītības programmās iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Jauniešu garantija piedāvā arī darba vidē balstītas mācības, kuru specifika ir jaunietim dotā iespēja vairāk nekā pusi mācību laika pavadīt reālā darba vidē pie darba devēja, nevis skolas solā.

Apstiprināti MK noteikumi par profesionālās izglītības atbilstības nodrošināšanu Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai, kas paredz aktualizēt un izstrādāt profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī izstrādāt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju. Satura reforma paredz ieviest vienotu kvalifikācijas pārbaudījumu sistēmu, stiprināt nozaru atbildību par kvalifikācijas piešķiršanu un veicināt ar darbu saistītu mācīšanās procesu.

Augstākā izglītība

Parakstīts līgums ar Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku (Pasaules Banku) par pētījumu, kas ietver augstskolu iekšējās pārvaldības un finansēšanas, kā arī cilvēkresursu politikas izvērtējumu un rekomendācijas struktūrfondu ieguldījumu plānošanai. Īstenots pētījuma I. posms, organizējot ekspertu vizītes Latvijas augstskolās un seminārus par iekšējās pārvaldības un finansēšanas jautājumiem, kā arī promocijas procesu un doktorantūru. Sagatavoti ziņojumi ar esošās situācijas izvērtējumu un ieteikumiem, ņemot vērā labo praksi Eiropā (ziņojumi tiks publiskoti nākošā gada sākumā).

Pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz Studējošo un absolventu reģistra ieviešanu no 2017.gada. Reģistrā paredzēts apkopot un centralizēti uzkrāt informāciju par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Šie grozījumi skars plašu sabiedrības daļu - visus, kas pašlaik studē augstākās izglītības iestādēs, un tos, kuri jau ir absolvējuši augstskolu, kā arī institūcijas, kas ir iesaistītas augstākās izglītības politikas veidošanā, un sabiedrību kopumā, jo nodokļu maksājumi veido valsts budžetu arī augstākajai izglītībai.

Veiksmīgi tiek īstenots Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras projekts, kura mērķis ir līdz 2018.gadam iekļauties Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (European Quality Assurance Register for Higher Education – EQAR), ieviešot tādu Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kas atbilst Eiropas augstākās izglītības telpā pieņemtajiem standartiem un vadlīnijām.

Mūžizglītība

Apstiprināts Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020.gadam. Plāna mērķis ir izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīves vietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, funkcionāliem traucējumiem un citiem faktoriem.

Zinātne

Apstiprināts Latvijas Eiropas Pētniecības telpas (ERA) ceļvedis 2016. – 2020. gadam. Tas ir svarīgi, lai maksimāli tuvinātos ES noteiktajiem standartiem zinātnē, Latvijas pētniecības sistēmas sinhronizācijai ar pārējo ES dalībvalstu sistēmām, kā arī lai stiprinātu spēju risināt sabiedrībai svarīgas problēmas.

Uzsākta zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana un pētniecības resursu koncentrācija konkurētspējīgās zinātniskajās institūcijās, pilnveidojot zinātnisko institūciju pārvaldības un resursu vadības efektivitāti un modernizējot pētniecības infrastruktūru Latvijas viedās specializācijas jomu ietvaros.

Nodrošināts atbalsts pēcdoktorantūras pētniecībai, lai attīstītu jauno zinātnieku prasmes un palielinātu zinātnisko kapacitāti, nodrošinot karjeras uzsākšanas iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem, kā arī veicinātu pētniecības kompetenču pilnveidošanu.

Uzsākta projektu atlase praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanai Viedās specializācijas jomās, lai atbalstītu pētniecību, kas sniedz ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā tautsaimniecībai un veicina zinātnisko institūciju un komersantu sadarbību.

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) līgums par zinātnisko un tehnisko sadarbību augstas enerģijas daļiņu fizikā. Tas paver jaunas un daudz plašākas iespējas Latvijas zinātniekiem, akadēmiskajai videi un studentiem iekļauties vienā no vadošajām zinātnes organizācijām pasaulē.

Ar grozījumiem Zinātniskās darbības likumā nostiprināta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma, kurā tiks apkopota visa informācija par zinātniskajās institūcijās strādājošajiem, zinātniskās darbības rādītājiem un rezultātiem, nodrošinot informācijas par zinātnisko darbību Latvijā pieejamību vienotā datubāzē un atvērtās zinātnes principa īstenošanu.

Sports

Nodrošināts viss nepieciešamais valsts atbalsts Latvijas olimpiešu un paralimpiešu dalībai 2016.gada Olimpiskajās un Paralimpiskajās spēlēs Riodežaneiro.

Veicot grozījumus Sporta likumā, būtiski pastiprinātas prasības sporta sacensību organizēšanai (jo īpaši autosportā, motosportā un ūdens motosportā), kā arī nostiprināta atzīto sporta federāciju loma attiecīgo sporta veidu pārvaldībā. Tāpat pilnveidots tiesiskais regulējums cīņai pret manipulācijām ar sporta sacensībām.

Pieņemti nepieciešamie lēmumi un īstenoti pasākumi Daugavas stadiona rekonstrukcijas uzsākšanai.

Pilnveidota sporta skolu treneru darba samaksai paredzētās dotācijas sadales kārtība.

Jaunatne

Veikti grozījumi Jaunatnes likumā, kas nosaka kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai jaunatnes organizāciju darbības atbalstam. Turpmāk jaunatnes organizācijas varēs pieteikties finansējumam divu gadu periodam, piedaloties atsevišķā projektu konkursā reizi divos gados.

2016.gadā pirmās Latvijas Jauniešu galvaspilsētas statusu pildīja Jelgava, kas kļuva par epicentru nozīmīgākajiem jaunatnes jomas pasākumiem Latvijā. Decembra sākumā Jelgava stafeti tālāk nodeva Liepājai, kas konkursa rezultātā tika pasludināta par Latvijas Jauniešu galvaspilsētu 2017.

Valsts valoda

Izdots sociolingvistisks pētījums “Valodas situācija Latvijā: 2010-2015”, kurā analizēta valodas situācijas dinamika no 2010.gada līdz 2015.gadam, apskatot Latvijas iedzīvotāju valsts valodas prasmi un nozīmīgumu sociolingvistiskajās jomās, citu valodu prasmi un lietojumu Latvijā. Pētījumā apskatīta arī Valsts valodas likumā ierakstītu un Latvijas kultūrvēsturē un lingvistiskajā vidē nozīmīgu dalībnieku – latviešu valodas paveida latgaliešu rakstu valodas un Latvijas autohtonās lībiešu valodas – attīstība un galvenās norises.

Struktūrfondu investīcijas

2016. gadā izstrādāti un valdībā apstiprināti 16 Ministru kabineta noteikumi, kas kopumā regulē 763 milj. eiro lielus ieguldījumus izglītībā un zinātnē. Turpmākajos gados tas sniegs nozīmīgu pienesumu pašvaldību skolu tīkla sakārtošanā un vispārējās izglītības mācību satura attīstībā, profesionālās un augstākās izglītības infrastruktūras un studiju programmu modernizācijā, kā arī skolēnu individuālo spēju attīstībā. Gada sākumā apstiprinātie MK noteikumi zinātnes praktiskās pētniecības atbalstam ir pamats tam, ka šobrīd valstī jau ir apstiprināti 79 projekti, kuru īstenošanā tiks ieguldīti 40 milj. eiro.